Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" svētdien vēsta, ka "Dienas mediju" valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots paskaidrojumos tiesai norādījis – tie neesot bijuši aizdevumi, bet gan dāvinājumi, un šādā veidā slēpti tika finansēti vairāki preses izdevumi, galvenokārt laikraksts "Diena". Kots nosaucis arī personas, kuru interesēs un labā "Ostas parks" naudu izdevniecībai piešķīris. Tā esot par oligarhiem dēvētā trijotne – Ainārs Šlesers (LPV), Andris Šķēle un Aivars Lembergs (LunV).
Ekonomisko lietu tiesa šo lietu sāka skatīt marta beigās. "Dienas bizness" lietā iesaistīts, jo, saskaņā ar prasību, gadumijā "Dienas mediji" nodeva tam savu pamata komercdarbības virzienu un ar to saistīto mantu, vēsta "de facto".
Raidījums atgādina, ka par Šķēles, Šlesera un Lemberga saikni ar preses izdevumiem "Diena" un "Dienas bizness" ir runāts un rakstīts jau vairāk nekā desmitgadi. Minētās personas gan vienmēr saistību ar šiem medijiem noliegušas. Raidījums atzīmē, ka tiesvedība, kurā tagad ir iesaistītas izdevniecības "Dienas mediji" un "Dienas bizness", plašāk paverot priekškaru uz to, kā tikusi finansēta "Diena".
Kā ziņo "de facto", "Ostas parka" valdes loceklis ir Jānis Lācis. Viņš ir labs politiķa Aivara Lemberga dēla Anrija paziņa, kurš laikā no 2016. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim ir parakstījis 20 aizdevuma līgumus "Dienas medijiem". Pirmajā tiesas sēdē atklājies, ka vismaz sešiem 2017. gadā noslēgtajiem līgumiem 410 000 eiro vērtībā naudas atmaksas termiņš vēl nav iestājies, jo ar kādu Lāča parakstītu vienošanos tas vēlāk ticis pagarināts līdz 2024. gada oktobrim.
Savukārt "Dienas mediju" galvenie argumenti atspoguļoti valdes locekļa un kopš 2015. gada oficiālā īpašnieka Kota parakstītajos paskaidrojumos tiesai.
"Atbildētājs [SIA "Izdevniecība Dienas mediji"] paskaidro, ka pušu starpā noslēgtie un Prasītāja [SIA "Ostas parks"] prasības pieteikumam pievienotie līgumi, kas dēvēti par aizdevuma līgumiem, nav bijuši aizdevuma līgumi, bet gan dāvinājumi, aiz kuriem šādā veidā tika apslēpta finansējuma piešķiršana Atbildētāja izdotajiem preses izdevumiem (sevišķi laikrakstam "Diena") ar finansējuma piešķīrēju saistīto personu (patieso īpašnieku un labuma guvēju) interesēm atbilstoša laikraksta "Diena" politiskā un ekonomiskā satura un dienaskārtības veidošanai (..)," "de facto" norāda uz "Dienas mediju" paskaidrojumos pausto.
Pats Kots interviju "de facto" atteicis, norādot, ka tiesvedības laikā komentārus nesniegs. Savukārt "Ostas parka" valdes loceklis Lācis uz "de facto" zvaniem un īsziņām nav reaģējis.
Starp "Dienas mediju" tiesai pieteiktajiem lieciniekiem ir gan Anrijs Lembergs, gan kādreizējās "Rīgas tirdzniecības ostas" amatpersonas Jānis Maršāns, Jānis Svārpstons un Ralfs Kļaviņš, gan Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš un Šķēles znots Juris Pētersons.
"Dienas mediji" uzskata, ka viņi visi varot sniegt būtisku informāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem, kas pierādīšot "Ostas parka" celtās prasības pilnīgu nepamatotību. Jautājumus par liecinieku aicināšanu tiesa atstāja atklātu līdz maijā paredzētajai sēdei, ziņo "de facto".
Raidījums atgādina, ka Šleseru pirms pieciem ar pusi gadiem uz Saeimu bija izsaukusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rīdzenes" sarunām. Uz komisijā uzdoto jautājumu par viņa dalību sapulcē par akciju sabiedrības "Diena" finanšu stāvokli Šlesers toreiz izvairījās atbildēt, tā vietā sniedzot garu tirādi par to, ka viņš neesot aktīvajā politikā un nevēloties runāt par lietām, kuru dēļ tika atlaista 10. Saeima.
Tagad, kad Šlesers atkal ir Saeimas deputāts un runāt ar medijiem ir viņa pienākums, politiķis apgalvo, ka par šo prāvu neko nezinot: "Lai nāk tie cilvēki, kuri tiek aicināti, bet man ar šo tiesvedību nav nekāda sakara. Paldies! (..) Nu kā, tie datumi tad, kad mēs iegādājāmies, investējām līdzekļus šajā uzņēmumā, ir zināmi, bet ar Kota kungu man nav nekāda sakara. Tā kā tur diemžēl viņam būs tiesā jāskaidrojas pašam. Visu labu!"
"de facto" atzīmē, ka Šķēle parlamentārās izmeklēšanas komisijai 2017. gada nogalē stāstīja, ka ar "Dienu" bijis saistīts vien kā RTO pieaicināts konsultants, jo RTO bijušas prasījuma tiesības pret "Dienu", kuras tā gribējusi pārvērst labos aktīvos. Tagad par Kota teikto Šķēle sarunā ar "de facto" paudis neizpratni: "Es ne par kādiem aizdevumiem nezinu! Bet, ja Kots nav patiesais īpašnieks, tad viņš ir pārkāpis likumu. (..) Jā! Nu tad jau ir tiesa! Tad viņš ir pārkāpis likumu, viņš nav deklarējies kā patiesais labuma guvējs."
Šķēle vairākkārt raidījumam uzsvēris, ka par tiesvedību un tajā iespējami aicināmajiem lieciniekiem neko nezinot: "Nu taču lai sauc, nu ko jūs mani mokāt? Nu es taču nezinu to neko! Es nezinu, kas ir "Ostas parki", kas ir Lācis, ja! Kotu zinu, nu." Aizdevis Kotam vai "Dienas medijiem" vai kā citādi tos finansējis Šķēle neesot: "Es neesmu nekādus aizdevumus devis nevienam. (..) Nu ziniet, jūs mokāt kaut ko par to, par ko man nav zināšanu, ja. Es nezinu ne par ko."
Raidījums atgādina, ka Lembergs savulaik parlamentārās izmeklēšanas komisijā stāstīja, ka, "tikai esot smagos murgos", mēģinātu iegādāties laikrakstu "Diena". Tagad, kad "de facto" viņam rakstiski palūdzis komentārus par "Dienas mediju" valdes locekļa Kota tiesai pausto, Ventspils pusē mītošais politiķis vispirms paziņoja, ka nesaprot, uz ko viņam atbildēt, un lūdza "uzstādīt konkrētus jautājumus". Saņēmis precizējošus jautājumus, piemēram, vai "Ostas parka" valdes loceklis Lācis rīkojas arī viņa interesēs, tai skaitā kā uzticības persona "Ostas parkā" un "Rīgas tirdzniecības ostā", Lembergs atbildes nav sniedzis.
"de facto" ziņo, ka "Dienas mediju" paskaidrojumos tiesai arī apgalvots, ka līdzīga shēma kā "Dienas" gadījumā tikusi izmantota arī citu mediju finansēšanai, proti, identiska satura darījumi no "Ostas parka" puses ir slēgti arī ar SIA "Mediju nams", kuri arī tikuši noformēti kā aizdevumu darījumi, bet kuru patiesais mērķis bijusi "Mediju nama" un tā izdotā laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" darbības finansēšana.
Tikmēr "Dienas" galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kurš kopš gadumijas ir arī izdevniecības "Dienas bizness" valdes loceklis un akcionārs, piektdien publicējis viedokli, kurā "dod mājienus, ka patiesībā aiz tiesvedības stāvot uzņēmējas, "Mediju nama" jaunās īpašnieces Anastasijas Udalovas un viņas partnera, Latvijā par kukuļošanu apsūdzētā igauņu miljonāra Oļega Osinovska intereses," svētdien vēsta "de facto".