Video: Satversmes tiesa skaidro lēmumu Ķekavas azartspēļu lietā

Pēc nolēmuma pieņemšanas ST preses konferencē skaidroja savu lēmumu. Tam bija iespējams sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".

Izvērtējot pieteikumu par Pleša rīkojumu, ST secināja, ka "pašvaldība vispārēju aizliegumu savā teritorijā organizēt azartspēles nav tiesīga darīt". Šāds pilnvarojums nedz no Teritorijas plānošanas likuma, nedz Azartspēļu un izložu likuma attiecīgajiem pantiem neizriet, medijiem ceturtdien teica ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Tādēļ šāds vispārēji noteikts aizliegums tika atzīts par nepamatotu. ST secināja, ka ministra izdotais rīkojums turpretim ir pamatots.

Laviņš arī izcēla, ka ministrs rīkojumā bija norādījis, ka pašvaldība, šādi rīkojoties, ir pārkāpusi pilnvarojumu, jo vienīgais pilnvarojošais akts, kas piešķir pašvaldībai noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, esot Teritorijas attīstības un plānošanas likums.

Taču ST tam nepiekrīt, norādot, ka arī Azartspēļu un izložu likuma attiecīgie panti, kas ir vērtēti spriedumā, ir tiesisks pamats, lai ikviena pašvaldība savā administratīvajā teritorijā lemtu jautājumus par azartspēļu organizēšanu.

Tomēr neviens no šiem normatīvajiem aktiem neparedz pašvaldībai iespēju noteikt vispārēju aizliegumu – pašvaldībām ir jāvērtē katra teritorijas plānošanas dokumentā esošā teritorija un tas, vai tajā atbilstoši iedzīvotāju interesēm ir atļauts organizēt azartspēles.

ST tiesnesis Gunārs Kusiņš norādīja, ka šī nav pirmā situācija, kad ST vērtē azartspēļu ierobežošanu, minot, ka iepriekš skatīts gadījums Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī Covid-19 izplatības laikā noteiktie ierobežojumus attiecībā pret azartspēļu organizēšanu.

Līdz ar to iepriekš gūto atziņu klāsts izmantots arī šajā lietā. Ja vērtē pašvaldību kompetenci, tad šajā lietā nozīmīgas ST atziņas bija arī tās, kuras izteiktas saistībā ar teritorijas plānošanu. Turklāt šī arī nav pirmā lieta, kur ST vērtē ministra atbildību.

Ministrs bija norādījis, ka Ķekavas novada dome nav ievērojusi saistošo noteikumu izdošanas kārtību un pašvaldībai var šādi rīkoties, tikai atsaucoties uz teritorijas plānojumu. Tomēr pašvaldība tam nepiekrita. Arī ST nepiekrita ministra uzskatam, secinot, ka šobrīd pašvaldība drīkst izdot atsevišķus saistošos noteikumus, nevis atsaucoties teritorijas plānošanas likumu, bet atsaucoties uz "Pašvaldību likumu" un likumu par azartspēlēm. Līdz ar to šajā daļā ministra argumentus ST neatzina par pamatotiem.

Otrs arguments, kas tika izcelts, bija par to, vai aizliegums var būt absolūts. ST vērtēja šo situāciju saistībā ar teritorijas plānošanas likumā noteikto un konstatēja, ka Ķekavas novada dome ir izdevusi plānojumu izdevusi saistošo noteikumu formā. Tajā jau ir noteikts teritorijas atļautais izmantošanas veids, proti, pašvaldība, atbilstoši tajā ietvertajām teritorijām, izvērtē un jau iepriekš nosaka, kurās teritorijās var nodarboties ar šādu komercdarbību.

Ierobežošanas aspektos "Azartspēļu un izložu likums" pieļauj kopumā trīs rīcības veidus: noteikt to teritorijas plānā, izsniegt vai neizsniegt atsevišķu atļauju, kā arī noteikt atsevišķas vietas, kur azartspēles organizēt nav atļauts.

ST piekrita Saeimas viedoklim, ka teorētiski var izveidoties tāda situācija, ka izvērtējot katru teritoriju, noklājas teju visa pašvaldība, skaidroja Kusiņš. Tomēr tā esot drīzāk teorētiska iespējamība, un Ķekavas novada domes izdotie saistošie noteikumi neatbilst cita iemesla dēļ. Proti, pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, nav vērtējusi konkrētās teritorijas.

Neatbilstība tādējādi veidojas no tā, ka "pašvaldība nav individuāli vērtējusi savā administratīvajā teritorijā ietilpstošās konkrētās vietas un teritorijas un nav pienācīgi pamatojusi: kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana ir aizliedzama". Līdz ar to pamata atbilde uz lietā izskatītajiem jautājumiem bija, vai pašvaldība vispār tā var rīkoties? Uz to ST ir sniegusi atbildi, ka pašvaldība var izdot šādus saistošos noteikumus.

Vaicāts, ko šāds šis lēmums nozīmē citām pašvaldībām, ST priekšsēdētājs skaidroja, ka "vispārēju aizliegumu noteiktas pašvaldības teritorijā organizēt azartspēles pašvaldībām šādas kompetences vai šāda pilnvarojuma nav. Tas ko drīkst, jo pašvaldības ir pilnvarots regulēt vai noteikt savā administratīvajā teritorijā azartspēļu organizēšanu."

Tādēļ būtu drīzāk jāraugās teritorijas plānojumā norādītājā, proti, kurās pašvaldības vietās tas ir atļauts. No ST sprieduma izriet, ka pašvaldībai ir jāizvērtē šīs teritorijas. "Ja tā secina, ka nevienā no tām azartspēļu organizēšana neatbilst iedzīvotāju interesēm, tad pašvaldība ir tiesīga, to pamatojot, nonākt pie rezultāta, ka tās administratīvajā teritorijā, izvērtējot katru no teritorijām, šīs visas teritorijas nav piemērotas azartspēļu organizēšanai," skaidroja Laviņš.

Rezultātā varētu nonākt pie tā paša secinājuma, ko Ķekavas novada dome šobrīd jau secinājusi. Proti, ST no lietas materiāliem neguva apstiprinājumu, ka Ķekavas novada dome nevērtēja katru atsevišķo teritoriju, vai katrā no tām ir pamatoti argumenti, lai nepieļautu azartspēļu organizēšanu šajās teritorijās.

ST arī piebilst, ka ikviena pašvaldība var noteikt šādu ierobežojumu, taču būtu jāņem vērā, ka ikvienas pašvaldības teritorija ir dažāda. ST atzina, ka pašvaldība šo aizliegumu var attiecināt uz jebkuru vietu savā administratīvajā teritorijā un noteikt arī vairākas vietas savā administratīvajā teritorijā, kur azartspēles nebūtu atļautas.

ST norādīja, ka šādās situācijās tiesiski būtu rīkoties: nevis balstīties vispārīgos apsvērumos par attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interešu aizsardzību un noteikt vispārēju aizliegumu, proti, pašvaldībām nav šāda pilnvarojuma. Taču pašvaldībām vismaz divos normatīvajos aktos ir noteikts pilnvarojums savā teritorijā organizēt azartspēļu ierobežošanas jautājumus.

"Tas sevī ietver to, ka, ja pašvaldība izvērtētu atbilstoši teritorijas plānojumā norādītajām teritorijām, ka katrā no tām nav piemērots organizēt azartspēles, un pašvaldībai ir jānorāda pamatojums, kas balstās izvērtējumā, ja šāds darbs būtu bijis izvērtēts, es pieļauju arī nebūtu ministra rīkojuma," sacīja ST priekšsēdētājs.

Teritorijas plānojuma izstrāde ir pašvaldības kompetences jautājums. Bet, izstrādājot to, pašvaldība ir tiesīga noteikt tās vietas, kurās ir pieļaujama komercdarbība, tostarp azartspēles. Taču ST arī norādīja: ja attiecīgais funkcionālais zonējums nenosaka komercdarbības veikšanu kā atļauto izmantošanas veidu.

Proti, ja Ķekavas novada dome ir noteikusi, ka kādā konkrētā teritorijā nav atļauts konkrēts komercdarbības veids, tad pašvaldībai nav nepieciešams atsevišķi vēl pamatot vēl otro reizi pamatot, kāpēc nedrīkst organizēt azartspēles kā komercdarbības veidu. Taču tajās vietās, kur komercdarbība teorētiski tiek pieļauta, un ja pašvaldība tas vēlas kādu vienu no komercdarbības veidiem aizliegt, tad attiecībā uz šo vietu ir jāsniedz individuāls izvērtējums un pienācīgi jāpamato, kāpēc azartspēles konkrētajā vietā pašvaldības ieskatā nebūtu atļaujamas.

Ieskicējot kopainu ST priekšsēdētājs atzīmēja, ka, "ja dome ir ievēlēta no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju puses, tik un tā ikvienai pašvaldībai ir jāievēro tiesiskuma princips. Ir jāievēro spēkā esošie normatīvie akti. Vai un kā pašvaldība ievēro tiesības, valstij ir jāuzrauga, un Plešs bija tā amatpersona, kurai jāuzrauga, vai pašvaldību darbība, tostarp izdodot saistošos noteikumus, atbilst normatīvajiem aktiem.

Konkrētajā gadījumā ministrs bija uzskatījis, ka Ķekavas novada dome, pieņemot saistošos noteikumiem, ar kuriem tika noteikts vispārējs aizliegums Ķekavas novadā organizēt azartspēles, ka šādi saistošie noteikumi, ministraprāt, neatbilstot normatīvajiem aktiem. Ķekavas novada dome uzskatīja, ka ministrs rīkojies nepamatoti, tāpēc tika iesniegts pieteikums ST.