'Veiksme VARAM pusē' – Ķekavas azartspēļu bloķēšana atbilst Satversmei  (12)

Lieta tika ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto rīkojumu tiktu apturēts normatīvais regulējums, kas līdz šim noteica azartspēļu organizēšanu Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar apturētajiem noteikumiem Ķekavas novada administratīvajā teritorijā tiktu aizliegts organizēt azartspēles. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 3. punktam šis aizliegums neattiektos uz gadījumiem, kur līdz to spēkā stāšanās brīdim ir izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Apstrīdētajā rīkojumā Plešs norādīja, ka apturētie noteikumi neatbilst normatīvo aktu prasībām, jo pašvaldībai nav piešķirtas tiesības noteikt aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā tās administratīvajā teritorijā, kā arī nav ievērota saistošo noteikumu izstrādāšanas kārtība attiecībā uz to teritoriju noteikšanu, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Savukārt Ķekavas novada dome šādam ministra viedoklim nepiekrita un lūdza izvērtēt apstrīdētā rīkojuma atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai.

ST secināja, ka likums "Par pašvaldībām" neierobežoja ministra tiesības īstenot pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli pēc savas iniciatīvas. "Ja ministrs secina, ka pašvaldības domes izdotie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts, vai to atsevišķa daļa ir prettiesiski, attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas atzinums vai cits dokuments nav obligāts priekšnoteikums tam, lai ministrs lemtu par to darbības apturēšanu," norāda tiesa.

Tāpat tiesa atzina, ka Azartspēļu likumā nav konkretizēts, kādam jābūt to saistošo noteikumu izdošanas pamatam, kuros pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumu, turklāt no šīm tiesību normām neizriet, ka tie varētu būt tikai tādi saistošie noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Papildus tam likumdevējs Azartspēļu likumā nav norādīts, ka saistošo noteikumu izdošanas pamats būtu diferencējams pēc tā, vai pašvaldība azartspēļu aizliegumu nosaka vietās vai teritorijās.

Tā kā pašvaldības tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību savā teritorijā, nosakot attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā, bija atzītas vēl pirms 2021. gada 15. aprīļa likuma "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" spēkā stāšanās, ar kuru Azartspēļu un izložu likums tika papildināts, ST secināja, ka likumdevējs ar minētajiem grozījumiem ir vēlējies paplašināt pašvaldības kompetenci azartspēļu organizēšanas vietu izplatības ierobežošanā tās administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to ST secināja, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu arī saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu, Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu.

ST secināja, ka Azartspēļu likums piešķir pašvaldībai pilnvarojumu noteikt konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts.

Attiecīgi tiesa norādīja, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz šāda veida vietu un teritoriju, turklāt šāds ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā, izņemot tās vietas, kurās saskaņā ar Azartspēļu likumā noteikto pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav nepieciešama.

Secīgi ST norādīja, ka pašvaldībai, saistošajos noteikumos nosakot vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, nav nepieciešams vēlreiz izvērtēt un norādīt to, ka azartspēļu organizēšana ir aizliegta tajās vietās, kurās komercdarbības veikšanu kā atļauto izmantošanas veidu nenosaka tās teritorijas plānojums.

Savukārt attiecībā uz tām teritorijām, kurās teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums nosaka komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, kā atļauto izmantošanas veidu, pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām.

Tai ir pienācīgi jāpamato, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana būtu aizliedzama, ņemot vērā dažādus apstākļus, tostarp attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Lai arī dome bija tiesības ierobežot azartspēles konkrētās vietās, ST secināja, ka Ķekavas novada dome nav rīkojusies atbilstoši Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā noteiktajam pilnvarojumam, jo tā, pieņemot strīdīgos noteikumus, nav individuāli vērtējusi savā administratīvajā teritorijā ietilpstošas konkrētas vietas un teritorijas un pienācīgi pamatojusi, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana ir aizliedzama.

Tādējādi ST secināja, ka strīdīgie noteikumi ir prettiesiski un ministrs, apturot to darbību, ir ievērojis likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmo daļu.

Jau ziņots, ka ministrs rīkojumā pauda, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav.

Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.

Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.

Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmanto ar šā gada 15. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Ķekavas novada dome 2021. gada 8. septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.