Saeima ceturtdien, 20. aprīlī, divos lasījumos pieņēma par steidzamu atzīto likumu "Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā", šajā dienā aizliedzot visus publiskos pasākumus, izņemot Eiropas dienas pasākumus.
Iepriekš Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas, tāpat kā pērn, arī šogad 9. maiju noteiktu kā Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu.
Tomēr par likumprojekta virzību atbildīgā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ņēma vērā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un izstrādāja alternatīvu likumprojektu – "Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā", ko parlaments ceturtdien pieņēma divos lasījumos.
Likumu atbalstīja 79 deputāti, balsojumā atturējās Juris Jakovins (ZZS), bet nebalsoja visa partijas "Stabilitātei!" frakcija, pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova un deputāts Jānis Reirs (JV).
Likuma mērķis ir aizstāvēt valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļaut nekārtības, aizsargāt sabiedrības veselību un tikumību.
Tāpat likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, tostarp sabiedrības šķelšanu, kara, militāras agresijas, totalitārisma, vardarbības slavināšanu, kā arī nepatiesu vēsturisko notikumu atspoguļojumu.
Likuma mērķis ir arī solidarizēties ar Ukrainas tautu, kuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā, un pieminēt Ukrainā cietušos un bojā gājušos.
Ar likumu ir noteikts, ka 9. maijā visā Latvijas teritorijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus. Ja publiskā pasākuma rīkošanai nepieciešama pašvaldības atļauja, tad pašvaldība attiecīgo atļauju neizsniedz.
Likums arī nosaka, ka 9. maijā visu diennakti, kā arī 10. maijā laikā līdz pulksten 7 aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.
Likuma anotācijā teikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, tā sargā savu demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, tā nepieļauj savu vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, sabiedrības šķelšanu, tā solidarizējas ar citām valstīm, kuru suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta.
"9. maijs simbolizē Latvijas okupāciju un aneksiju Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā, tā ir diena, ko atsevišķa sabiedrības daļa atzīmē kā totalitāro un okupācijas režīmu slavinošu dienu. Latvijas valsts interesēs ir klusējot paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem, veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu, novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu, līdz ar to, veidojot vienotu izpratni arī par 9. maiju," skaidrots anotācijā.
Tāpat tajā uzsvērts, ka valstij ir pienākums gādāt par savu drošību jebkuros apstākļos, un attiecībā uz valsts drošības aizsardzību būtu piemērojams piesardzības princips, kas demokrātiskā un tiesiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts.
"Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos," teikts anotācijā.
Tāpat tajā pausts, ka Latvijas robežvalsts – Krievijas – uzsāktais militārais uzbrukums Ukrainā prasa ar īpašu uzmanību attiekties pret valsts drošības aizsardzības pienākumu un domāt par jauniem valsts drošības aizsardzības pasākumiem, it īpaši ņemot vērā to, ka Krievijas uzsāktā karadarbība pret Ukrainu ir bezprecedenta neattaisnojama agresija 21. gadsimta Eiropā, kas izpaudies neskaitāmos Krievijas bruņoto spēku pastrādātos kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
"Tas ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no Apvienoto Nāciju Organizāciju statūtiem un imperatīvam starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti," teikts anotācijā.
Likuma skaidrojumā arī minēts, ka Krievija ir ne vien valsts, kas robežojas ar Latviju, bet arī valsts, kas jau ilgstoši ir radījusi lielākus vai mazākus draudus valsts drošībai, tostarp arī realizējot Latvijā Krievijas "tautiešu politiku", kā arī Krievija ir tās valsts juridiskā mantiniece, kura savulaik okupēja Latvijas Republiku un kura atņēma Latvijai un tās pilsoņiem brīvību.
Anotācijā ietverta atsauce uz Satversmes aizsardzības biroja 2022. gada pārskatu, kurā teikts, ka aizvadītajā gadā Krievijas politika kļuva atklāti naidīga ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret visu Rietumu pasauli.
Anotācijā arī uzsvērts, ka valstij ir plaša rīcības brīvība, izvēloties valsts drošības aizsardzības labad
veicamos pasākumus. Tos izvēloties, ir jāievēro gan Satversmē, gan starptautiskajos līgumos garantētās cilvēktiesības.
"Latvijai kā agresora – Krievijas – robežvalstij, kurā atrodas samērā liels Krievijas pilsoņu skaits, šobrīd ir ievērojami plašāka rīcības brīvība veikt valsts drošības aizsardzības labad veicamos pasākumus, tostarp ierobežojot cilvēktiesības," teikts anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
