Pirmdien, 24. aprīlī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīkoja protesta gājienu, kam seko trīs dienu streiks, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī panākto vienošanos par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu. Kā novēroja portāls "Delfi", gājiens pulcējis tūkstošiem dalībnieku. Jau stundu pirms gājiena sākuma bija sanākuši jau vairāki simti protesta akcijas dalībnieku un to skaits arvien pieauga. Notiekošajam bija iespējams sekot tiešraidē portālā "Delfi".
Pirmajiem protesta gājiena dalībniekiem sasniedzot Doma laukumu, LIZDA vadītāja Inga Vanaga teica, ka daļa protestētāju vēl galamērķi neesot sasniegusi, tāpēc sapulce tiks atklāta, kad laukumā būs sapulcējušies visi gājiena dalībnieki. Tad arī paredzētas uzrunas. Pēc Vanagas teiktā, gājienā sanākuši vismaz 8000 cilvēku. "Pildīt solīto!" un citus saukļus protestētāji skandē arī Vecrīgā.
Gājiena dalībnieki sapulces iesākumā gaisā palaida ziepju burbuļus, ko Vanaga komentēja, sakot, ka šis ir "sveiciens" politiķiem, jo priekšvēlēšanu solījumi, līdzīgi kā šie burbuļi, ir skaisti, bet ātri plīst. Vanaga aicināja uz skatuves pievienoties gan Lietuvas un Igaunijas kolēģu pārstāvjus, gājienā pārstāvēto organizāciju biedrus, kurus klātesošie sveica ar aplausiem, gan arī premjeru Krišjāni Kariņu (JV), izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un virkni citu valsts amatpersonu. Viņu uzkāpšanu uz skatuves klātesošie pavadīja ar ūjināšanu un svilpieniem.
Uzrunājot sapulces dalībniekus, Kariņš vispirms sacīja paldies tiem skolotājiem, kuri bija gatavi ar viņu runāt gājiena laikā – no Ministru kabineta līdz Doma laukumam. Kariņam esot reta iespēja ieklausīties cilvēkos. Jau iepriekšējās vadības laikā "santīmu santīmā" pildīti solījumi, kas jau iepriekš panākti sarunās ar arodbiedrības pārstāvjiem. Darbs pie algu pielikuma grafika izstrādes esot aizkavējies un par to Kariņš uzņemas atbildību.
"Redzu plakātus, ka cilvēki grib tikai vairāk naudas, bet nekādas pārmaiņas. Bet tas nenes rezultātus," viņš teica. "Tas process ir sarežģīts un smags", taču darbam ir rezultāts – ir pieņemts nākamais grafiks šogad un nākamgad, līdz nākamajam vēlēšanām skaidrs pedagogu algu pieaugums katru gadu. Viņa teikto klātesošie pārtrauca izsaucieniem "meli!", "atkāpies!" un "rezultātu!", kā arī svilpieniem un ūjināšanu.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) klātesošajiem sacīja: "Jūs esat dusmīgi. Jums neviena te nepietrūkst? Man pietrūkst jūsu darba devēju – pašvaldības". "Es tiešām jūtu tās dusmas un zinu to neapmierinātību. Es pati esmu bērnu mamma un zinu ar kādam grūtībām saskaras skolotāji," teica ministre. Viņa atgādināja, ka nevienā brīdī nav teikusi, ka nozarē viss ir labi, tāpēc viņa šo protesta gājienu atbalsta.
"Tā ir nozare, kur ilgstoši nav sakārtotas amatu grupas. Sēdējām janvārī un vienojamies par katru grupu sadalījumu. Un neviens skaitlis nav mainīts," viņa uzsvēra, piebilstot, ka šajā sapulcē un sarunās "ļoti pietrūkst pašvaldības, jo algu dotācija tiek sadalīta ļoti dažādi". Čakša teica, ka ir jāsakārto skolu tīkls, ir jāpāriet uz jaunu modeli. "Ceru, ka mums kopā tas izdosies," teica Čakša.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) klātesošajiem sacīja, ka "cieņpilns dialogs ir tas, pie kā mums visiem ir jāstrādā". Viņš skubināja sarunu partneriem rast kopīgu valodu.
"Mēs neapstāsimies, ne šoreiz," pēc amatpersonu uzrunu uzklausīšanas teica Vanaga, sakot, ka ir jāiet uz priekšu un jāsēžas pie sarunu galda. Uz jautājumu, kad būs sarunas, premjers atbildēja, sakot, ka šodien pulksten 16 Ministru kabineta telpās.
Vanaga protestētāju vārdā klātesošajām amatpersonām uzdāvināja spoguļus, sakot, ka šī dāvana ir simboliska – lai viņi redzētu savus darbus. Spoguļi pasniegti, lai, tajos ielūkojoties, politiķi atcerētos par protestiem un savu darbu.
LIZDA aicina pedagogus atbalstīt portālā "manabalss.lv" publiskoto iniciatīvu par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā. Vanaga arī solīja sanākušos informēt par pirmdienas pēcpusdienā starp premjeru un LIZDA notikušo sarunu rezultātiem.
"29 gados 33 protesti – pietiek iet ielās par pašsaprotamiem iemesliem. Tam jāpieliek punkts," sacīja Vanaga. "Mēs nesamierināsimies," viņa sacīja gan vērtējot varas pārstāvju attieksmi, gan situāciju kopumā. Vanaga pauda pārliecību, ka pedagogu protestus varēja novērst.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece uzrunāja politiķus, aicinot iejusties Latvijas iedzīvotāju kurpēs. "Lai reformas būtu saprātīgas un Latvijas iedzīvotājs būtu pirmajā vietā," viņa aicināja. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzrunā sacīja, ka pedagogu prasības ir izpildītas daļēji. Ar kavēšanos, ar arodbiedrības spiedienu. Trūkst skaidrības, taču ir ari panāktais. "Mēs gribam teikt inflācijai nē," viņš teica.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs sanākušajiem sacīja, ka viņš nezina nevienu kolēģi, kurš šīs prasības neatbalstītu. "Mūs vieno tādi aspekti kā darba apstākļi, atalgojums, īpaši, reģionos. Grūtākais ir komunikācijā un attieksmē pret mums. Mūsu nozare lūdza finansējumu onkoloģiskajiem pacientiem, un mums atbildēja, ka jāpārstāj īdēšana. Mēs to neatbalstām. Vai tā ir reforma, ka cilvēki ir atstāti bez palīdzības iespējām? Tas, ko mums piedāvā šobrīd, ir pārtikt no pārpalikumiem, kas palicis pāri citām ministrijām. Mēs neesam ar to mierā," viņš teica.
Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs (NA) sacīja: "Mēs neesam tie, kas piešķir šis finanses, bet tie, kas palīdz pilnveidot procesu. Redzu šo komisiju darbu, kas panāks uzlabojumus", Mītiņa dalībnieki viņa uzrunu gan pārtrauca, saucot "konkrētāk!". Deputāts akcentēja demokrātijas nozīmi un aicināja turpināt darboties kopā un veidot labāku Latviju. Arī šos viņa vārdus sapulces dalībnieki pārtrauca izsaucieniem.
Daudzi protesta akcijas dalībnieki tērpušies vienota stila vestēs, ko rotā uzraksts "Pa vienam mēs lūdzam, kopā panākam!". Kad gājiena dalībnieki devās garām Ministru kabineta ēkai, viņi aicināja laukā iznākt valdības vadītāju, kā arī skandēja saukļus "Atbildību pieprasām!" un "Attieksmi cienīgu!", šos izsaukumus pavadot ar ritmiskiem aplausiem.
Kā novēroja portāls "Delfi", Kariņš pie valdības mājas bija iznācis pie protesta gājiena dalībniekiem. Kariņš interesējies, konkrēti ko protestētāji sagaida no ministriem, bet pēcāk pievienojies gājienam. Pie Doma laukuma viņu sagaidīja protestētāji, kuri interesējas, kā šodien jūtas pats Kariņš, kā arī stāstīja viņam par skolotāju viedokli un "bardaku izglītībā".
Ministru prezidents pirmdienas rītā jau paudis savu nostāju rakstiskā paziņojumā, norādot, ka Latvijas bērnu nākotnei ir vajadzīgas drosmīgas, jēgpilnas un atbildīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un katra tās darbinieka līdzdalība rezultātā, nevis ultimāti.
Kā novēroja portāls "Delfi", Doma laukumā pie protestētājiem ieradušies gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), gan finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
LIZDA iepriekš bija vērsusies pie Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS), Kariņa, Čakšas un Ašeradena, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Agitas Zariņas-Stūres (JV), aicinot viņus ierasties 24. aprīlī Doma laukumā, kas ir gājiena galapunkts, lai uzklausītu arodbiedrības un nozares organizāciju pārstāvjus. Ja tie neapmeklēs gājienu, LIZDA izskatīs iespēju pieprasīt ministru demisiju.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga preses konferencē pirms gājiena žurnālistiem sacīja, ka "daudzu gadu garumā mēs saskaramies ar to, ka mūs nedzird. Daudzu gadu garumā politiķi nepilda solījumus, atļaujas neievērot spēkā esošus tiesību aktus. Ar pieejamajiem resursiem nozares cilvēks nevar paveikt to, ko ko viņa gaida".
Viņa uzsvēra, ka tuvākajā nākotnē trūks gan skolotāju, gan mediķu, gan zinātnieku.
"Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu valstī procesi notiek šādi, ka izglītības kvalitāte, zinātne, tiek apdraudēta. Tāpēc šie protesti ir par nozares cilvēkiem, bet tai pašā laikā, lai panāktu politiķu atbildību, cienīgu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kas šeit šodien dzīvo un strādā, dara savu darbu no sirds un pašaizliedzīgi, un to pašu mēs sagaidām no valsts augstākajām amatpersonām. Tas ir saistīts ar mūsu Latvijas šodienu un rītdienu," viņa papildināja.
Latvijas ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece žurnālistiem pauda, ka "šoreiz sadzirdējām, kā tiek pretnostatītas divas nozares – izglītības un medicīnas. Tāpēc mēs nolēmām apvienoties un doties kopā šajā aicinājumā par veselu un izglītotu Latviju. Mēs ceram, ka beidzot kāds sāks skatīties no Latvijas iedzīvotāju viedokļa – cik mēs iztērējam naudas vienam Latvijas iedzīvotājam, viņa veselībai un izglītībai. Kāda ir alga skolotājam? Kāda ir alga mediķim?".
"Ja mēs nepaskatīsimies uz šīm vienkāršajām lietām, mēs nekur nevirzīsimies, jo bez izglītota un vesela cilvēka nav iespējama valsts izaugsme. Mēs ceram, ka politiķi beidzot sapratīs to," viņa uzsvēra.
"Mums ir vajadzīgi jauni cilvēki, kas nebrauc prom, kas savus zinātniskos pētījumus veic šeit," viņa teica. Pirmdien protesta akcijā piedalīsies aptuveni 1000 medicīnas darbinieku.
Kā ziņots, gājiens sāksies Bruņinieku ielā 29/31, tad protestētāji dosies pa Tērbatas ielu, Elizabetes ielu, Brīvības ielu gar Ministru kabinetu, Vaļņu ielu – gar Izglītības un zinātnes ministriju, tad Torņu ielu un Jēkaba ielu gar Saeimu. Tas noslēgsies Doma laukumā, kur plānota sapulce ar uzrunām. Notiekošajam būs iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".
Tāpat turpmākās trīs dienas izglītības iestādēs jārēķinās ar apgrūtinātu darbu pedagogu streika dēļ – citas skolas būs slēgtas pavisam. Paredzams, ka protesta gājienā piedalīsies vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp aptuveni 1000 mediķi. Kopumā streikos vēl vairāk cilvēku.
LIZDA rīkotajā protesta gājienā piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm. Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem.
Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām. Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.
Latvijas Ārstu biedrībā skaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.
Dalību protesta gājienā apstiprinājuši arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska un viceprezidents Ainis Dzalbs.
Kā ziņots, otrdien, 18. aprīlī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto rīkojumu par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, šim mērķim plānojot novirzīt teju 12 miljonus eiro.
Minētā dokumenta pieņemšanai iebilda LIZDA vadītāja Inga Vanaga, kuras ieskatā IZM aprēķini nav precīzi un nav pārliecības, ka tiks nodrošināts finansējums visu pedagogu streika prasību izpildei.
Vanaga uzsvēra, ka IZM dokumentā nav iekļautas visas pedagogu grupas, piemēram, iestāžu vadītāji, viņu vietnieki, atbalsta personāls, logopēdi, psihologi u.c. Tāpat viņa vēlējās gūt pārliecību, ka darba samaksas pieaugums un slodžu sabalansēšana notiks visās izglītības iestādēs.
"Aicinu nepieņemt rīkojuma projektu un to precizēt. Aprēķinos ir daudz neprecizitāšu," secināja LIZDA vadītāja.
Tomēr MK piektdien, 21. aprīlī, ārkārtas sēdē atbalstīja IZM izstrādātos likumu grozījumus. Arī šajā valdības sēdē LIZDA vadītāja Vanaga aicināja neatbalstīt likumprojektus, jo arodbiedrībai neesot dotas trīs dienas, lai iepazītos ar jaunajiem aprēķiniem.
LIZDA jau iepriekš paziņojusi, ka valdības iecerētās izmaiņas neizpilda tās prasības, tāpēc plānotais streiks tāpat notiks.
Tāpat LIZDA apsver prasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju, ja valdība akceptēs grozījumus MK noteikumos numur 445 un 376. Šādu lēmumu arodbiedrība pieņēma Padomes ārkārtas sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
