skolotaju gajiens10
Foto: DELFI

Valdība piektdien, 21. aprīlī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos likumu grozījumus, kas palielinās pedagogu darba samaksu, kā arī palīdzēs sabalansēt skolotāju slodzes. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan aicināja Ministru kabinetu (MK) neatbalstīt šos likumprojektus, jo arodbiedrībai neesot dotas trīs dienas, lai iepazītos ar jaunajiem aprēķiniem.

LIZDA jau iepriekš paziņojusi, ka valdības iecerētās izmaiņas neizpilda tās prasības, tāpēc jaunnedēļ plānotais streiks tāpat notiks.

Piektdien, 21. aprīlī, valdības sēdes diskusijās pirms balsošanas kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda prieku par grozījumiem, īpaši izceļot atalgojuma pieaugumu pirmsskolas pedagogiem. Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda cerību, ka LIZDA būs apmierināta ar paveikto darbu.

Toties LIZDA vadītāja Inga Vanaga lūdza neapstiprināt plānotos grozījumus. Viņa uzsvēra, ka arodbiedrībai bijusi tikai viena diena, lai sniegtu atzinumu par plānotajām izmaiņām. Viņa pārmeta, ka plānotie grozījumi izstrādāti "vienpusēji", neveicot kārtīgu saskaņošanu ar pedagogiem.

Vanaga gan norādīja, ka pastāv iespēja – dokumenti ir uzlabojuši problēmjautājumus, taču, arodbiedrības ieskatā, šie grozījumi pirmšķietami neapmierina skolotāju prasības. "Joprojām nav ņemti vērā mūsu iebildumi, bet, ja tie tomēr ir ņemti vērā, tad mums nav bijis laika ar visiem dokumentiem iepazīties," sacīja Vanaga.

Arodbiedrības vadītāja arī pauda pateicību, ka piešķirts finansējums, lai varētu sabalansēt pedagogu slodzes, taču uzsvēra, ka esošajā redakcijā likumprojekts neaptverot visas pedagogu grupas.

"Termiņš, lai iepazītos ar grozījumiem bija 24. aprīlis, bet [Ministru kabineta] sēde notiek 21. aprīlī", atzīmēja Vanaga, kura atzīmēja, ka esošajā situācija viņa uzskata, ka piektdienas sēdē skatītie grozījumi ir "haltūra".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) Vanagas izteikumus nodēvēja par "dīvainu pavērsienu", savukārt Čakša norādīja, ka tieši LIZDA ir vieni no pirmajiem, kas saņem jaunākās noteikumu un likumu grozījumu redakcijas.

Vanaga, atbildot norādīja, ka LIZDA joprojām nav saņēmusi "atgriezenisko saiti", kā arī arodbiedrība neesot saņēmusi precīzus aprēķinus. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka LIZDA iebilst pret gan pret dokumentu kvalitāti, gan pret to, ka LIZDA nav varējusi iepazīties ar aprēķiniem.

LIZDA vadītāja atkārtoti aicināja ministrus nepieņemt grozījumus, atzīmējot, ka šā vai tā – iepriekš izsludinātais streiks notiks.

Ministru prezidents Kariņš gan norādīja, ka, nepieņemot grozījumus, daudzi skolotāji tiktu atstāti neziņā.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) kolēģus aicināja pieņemt grozījumus, uzsverot, ka tas uzreiz dos labumu skolotājiem. Viņš arī pauda pārsteigumu, ka LIZDA nav pateikusi kaut vienu pozitīvu vārdu par padarīto, kas bijis ļoti operatīvs Finanšu ministrijas un IZM kopdarbs.

Toties Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga norādīja, ka ar jauno slodžu sabalansējumu skolotājiem tiks samazināts kontaktstundas, kas apgrūtinās pedagogiem tikt pie lielāka atalgojuma. Viņa uzsvēra, ka pie šāda secinājuma nonākts, modelējot situāciju vienā novadā.

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāve atzīmēja, ka arī LPS nav bijis laika līdz galam iepazīties ar dokumentiem, tāpēc savu atzinumu par grozījumiem savienība varēšot sniegt tikai pirmdien.

Kariņš ministriem sacīja, ka izšķiršanās ir starp "melnu un baltu", proti, pieņemot grozījumus, skaidrība par skolotāju algām būs līdz 2025. gadam. Pretējā gadījumā viņš biedēja ar neziņu.

Jau vēstīts, ka 14. aprīlī Kariņa tikšanās laikā ar izglītības ministri Andu Čakšu un Finanšu ministrijas pārstāvjiem panākta vienošanās par pedagogu atalgojuma grafiku turpmākajiem trim gadiem.

Grafiks paredz pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, zemāko vienas stundas darba samaksas likmi no 2023. gada 1. septembra 8,5 eiro apmērā; no 2024. gada 1. janvāra – 9,54 eiro; no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā viena stundas darba likme no 2023. gada 1.septembra būs 7,75 eiro; no 2024. gada 1. janvāra – 9,04 eiro; no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.

Tāpat plānots paaugstināt zemākās mēneša darba samaksas likmes akadēmiskajam personālam. Grafiks veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieauguma tempu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem (izņemot pirmsskolas).

Tādējādi ar ar 2023. gada 1. septembri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums par 13,3%, proti, profesoriem 1982 eiro, asociētiem profesoriem 1587 eiro, docentiem 1270 eiro, lektoriem 1017 eiro, asistentiem 810 eiro; pārējiem amatiem tiek saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Savukārt ar 2024. gada 1. janvāri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu augs par 12,2%, proti, profesoriem 2220 eiro, asociētiem profesoriem 1777 eiro, docentiem 1423 eiro, lektoriem 1139 eiro, asistentiem 910 eiro, taču šis būtu virzāms kā atsevišķi grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!