Jaunie profesionālā dienesta karavīri aicina VAD iesauktos nebaidīties no pievienošanās armijai  (8)

Kursants Madars Viekalis pirms pievienošanās strādājis būvniecībā un tagad pēc pirmo militāro iemaņu apgūšanas dienestu turpinās Jūras spēkos.

Viņš armijai pievienojies, jo dienests nodrošina stabilu darbavietu, sociālās garantijas un fiziskās sagatavotības līmeņa palielināšanu. Tāpat dienestam pievienojies ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā.

Nekādu lielu pārsteigumu pirmajās dienās kursantam nav bijis, izņemot grūtības pakļauties disciplīnai, jo civilajā dzīvē vairāk pierasts pie brīva režīma. Tagad gan disciplīnas ievērošana ir uzteicama, jo kursants ikdienā spēj padarīt lietas daudz ātrāk.

VAD rekrūšiem Madars ieteica nebaidīties, jo diezgan maldīgs ir uzskats sabiedrībā, ka armijā joprojām pastāv fiziskā ietekmēšana un "apbižošana", taču tās esot pilnīgas muļķības.

"Armijas instruktori ir ļoti profesionāli un slodze katram cilvēkam ir sadalīta individuāli. Nevajag baidīties, jo lielākās bailes ir aiz neziņas," uzsvēra Viekalis.

Kursante Aija Igaune pirms pievienošanās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) strādājusi par vetārsta asistenti. Viņai doma par pievienošanos armijai bijusi jau pirms vairākiem gadiem, taču sākotnēji esot bijis mazliet bail, jo tomēr esot sieviete, turklāt dzirdējusi dažādus stereotipus no citām meitenēm.

Vēlāk jau pievienojoties dienestam viņa sapratusi, ka armijā ir ļoti interesanti un tā nodrošina dzīvei nepieciešamo stabilitāti ar labām izaugsmes iespējām un atalgojumu.

Kursante atnākot uz armiju nav bijusi labā fiziskā formā un rādītāji bijuši tikai apmierinoši, bet viņai radusies motivācija pārējiem biedriem tikt līdzi.

Igaune savā nodaļā ir vienīgā sieviete, taču viņa nenoliedza, ka bijušas emocionālas un fiziskas grūtības tikt līdzi par sevi jaunākiem un spēcīgākiem vīriešiem. Pusotra mēneša laikā spēks būtiski palielinājies, taču nu jau pie dienesta ir pierasts, turklāt vīriešu kārtas biedri esot ļoti draudzīgi.

Attiecībā uz tiem, kuri plāno izvairīties no VAD, Igaune uzskata, ka šāda rīcība būtu muļķīga, jo dažkārt runas par armiju ir daudz un dažādas, taču kamēr pats dienestu neizmēģināsi tikmēr nevarēs pārliecināties par pretējo.

Jau ziņots, ka šogad valsts aizsardzības dienestā (VAD) armija nepieciešamības gadījumā var uzņemt ap 400 jauniešu, piektdien žurnālistiem norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers, iepazīstinot ar VAD karavīra ikdienu.

Pēc viņa paustā, Ādažu bāze ir gatava uzņemt 300 jauniešus, bet 400 jauniešu uzņemšana būtu maksimums, ko šogad iespējams apmācīt valsts aizsardzības dienestā.

5. aprīlī Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, nosakot pienākumu dienēt VAD katram Latvijas pilsonim, vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam.

Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones, sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Pirmais iesaukums dienestu uzsāks šogad 1.jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024. gada 1. janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts.

Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks.

Brīvprātīgā pieteikšanās VAD pirmajam iesaukumam notiks līdz 15. maijam. Lai uzzinātu vairāk par pieteikšanos, kandidāti aicināti zvanīt uz tālruni 67072793 vai rakstīt uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv.