Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) plānots nodot Valsts kancelejas pārraudzībā, pirmdien, 24. aprīlī, preses konferencē pēc koalīcijas sadarbība sanāksmes pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš informēja, ka koalīcijas partneri pārrunāja jautājumu par CVK pārraudzību.
Kā sacīja Ašeradens, sākotnēji bija paredzēts noteikt Saeimu kā CVK pārraugošo institūciju, tomēr konstitucionālo tiesību eksperti atzina, ka tas nav iespējams.
"Tāpēc vienīgais loģiskais risinājums CVK nonākšana Valsts kancelejas paspārnē, saglabājot neatkarīgas institūcijas statusu," atzina Ašeradens un piebilda, ka Valsts kanceleja palīdzēs CVK ar administratīvi tehniskiem jautājumiem.
"Apvienota saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars (AS) uzsvēra, ka turpmāk CVK pārraudzība būs skaidra, turklāt iestāde nezaudēs neatkarību un turpinās būt politiski neitrāla.
CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēl Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā. CVK pilnvaru termiņš ir četri gadi, un kārtējām komisijas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanas.
Pašreizējā komisija ir ievēlēta 2023. gada 2. februārī, un tās priekšsēdētāja ir Kristīne Saulīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
