Foto: DELFI
Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA) kopā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju "Sustento", vairākām citām Latvijas pacientu organizācijām un medicīnas darbiniekus pārstāvošām asociācijām ir izsūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, portālu "Delfi" informēja LJĀA.

Gadījumā, ja netiks garantēta solījumu izpilde, šī gada 11. maijā plānots organizēt protesta akciju pie Saeimas, uzsver organizācijas.

"47% no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija var pazaudēt praktiski pusi no darbspējīgiem ārstiem, turklāt pēdējie dati rāda, ka katrs ceturtais jaunais ārsts ir gatavs pamest Latviju, un stāsts vairs nav tikai par atalgojumu, bet arī par iespējām strādāt cilvēcīgos apstākļos ar iespēju palīdzēt Latvijas pacientiem,'' pauž LJĀA vadītājs Artūrs Šilovs.

Vēstules autori norāda, ka izvirzītās prasības atbilst jau iepriekš pašu politiķu apstiprinātajiem dokumentiem. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumiem jāsasniedz 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (papildu ~140 miljoni eiro), savukārt 2024. gada budžeta ietvaros nepieciešams nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem (papildu ~310 miljoni eiro).

Šos līdzekļus būtu jāiegulda sabiedrības veselības pamatnostādņu realizācijai, kā arī pacientu līdzmaksājumu un rindu uz medicīnas pakalpojumiem mazināšanā, vēstulē uzsver organizācijas.

''Pacientu organizāciju gatavība rīkoties un plašā iesaiste, vēršoties pie amatpersonām, norāda uz slikto šī brīža veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes līmeni, kas neuzlabosies, ja veselības aprūpes finansējums netiks palielināts'', uzsver "Sustento" vadītāja Gunta Anča.

Latvijā veselības aprūpei tiek tērēti 1140 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr kaimiņos Lietuvā – 1555 eiro, Igaunijā – 1720 eiro. Salīdzinot pacientu līdzmaksājuma apjomu Latvijā ar Eiropas vidējo rādītāju, secināts, ka Latvijā iedzīvotāji tam velta divas reizes vairāk nekā Eiropā vidēji, attiecīgi sasniedzot 35,6% no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem, norāda organizācijas.

Atbalstu protesta akcijai ir izrādījušas arī lielākās medicīnas nozares organizācijas – Latvijas ārstu biedrība, Latvijas māsu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.

Jau ziņots, ka medicīnas darbinieki streiku paredzējuši rīkot septembrī, bet protesta akciju – 11. maijā, pirmdien žurnālistiem preses konferencē pirms pedagogu protesta gājiena sacīja Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.

Pirmdien izglītības darbinieku protesta gājienam pievienojušies aptuveni 1000 medicīnas darbinieku.

Savukārt mediķu protests paredzēts 11. maijā – to organizē Latvijas jauno ārstu asociācija un medicīnas darbinieku organizācijas, teica Aizsilniece.

"Es domāju, ka mēs šoreiz sadzirdējām kā tiek pretnostatītas divas nozares – izglītības un medicīnas. Tāpēc mēs nolēmām apvienoties un doties kopā šajā aicinājumā par veselu un izglītotu Latviju. Mēs ceram, ka beidzot kāds sāks skatīties no Latvijas iedzīvotāju viedokļa, skatīties, cik mēs iztērējam naudas vienam Latvijas iedzīvotājam, viņa veselībai un izglītībai. Kāda ir alga skolotājam. Kāda ir alga mediķim," viņa teica.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!