Foto: EPA/Scanpix/LETA
Slepeni Kremļa dokumenti rāda, kā Maskava vēl pirms iebrukuma Ukrainā plānoja nostiprināt ietekmi Latvijā. Kara dēļ vairākas stratēģiskās ieceres izgāzušās.

Dibināt jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai – tie ir tikai daži no plāniem, ko Kremlis uzskatīja par sev stratēģiski svarīgiem Latvijā līdz 2030.gadam, liecina slepeni dokumenti, kas nonākuši Re:Baltica rīcībā.

Tie tapuši divās Krievijas prezidenta pārvaldēs, kuras atbildīgas par Kremļa ietekmes aktivitātēm Baltijā un kas nonākuši starptautiskas žurnālistu grupas rokās, kurā ietilpst Re:Baltica. Vēl pirms diviem gadiem Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pieļāva, ka šīs pārvaldes sniedz "ieteikumus Kremļa stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā, lai arī nav tajā iesaistītas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!