'Saskaņa' aizrāda LKS par 'provocēšanu' mazākumtautību skolu jautājumā  (8)

Lai arī sākotnēji skatītajā lēmumprojektā pēc būtības netika pieminēts etniskās piederības aspekts, LKS frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja bērna skolā uzņemšanas veidlapā pie sadaļas "ziņas par bērnu" iekļaut jautājumu: "Vai vēlaties, lai jūsu bērns apmeklētu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas stundas?"

Savukārt deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS) sēdē norādīja, ka "reālajā dzīvē" aizvien izglītības iestādēs faktiski pastāv "segregācija". "Diezgan bieži ir skandāli un skaļi protesti no latviešu vecākiem par to, ka pārāk daudz ir cittautiešu bērnu skolā, ka tā nedrīkst būt, ka viņi tur runā krieviski," sacīja politiķis, vaicājot, kā pašvaldība rīkosies.

Deputāte Laima Geikina (PP), kura par šo jautājumu ziņoja domes sēdē, gan noliedza, ka līdz šim būtu bijuši šādi protesti. Tāpat viņa atzīmēja, ka jau šobrīd, "tā dēvētajās, latviešu skolās mācās liels skaits bērnu ar citu dzimto valodu".

Kritiku LKS paustais izpelnījas no "Saskaņas" frakcijas deputātiem. To vidū Andris Morozovs pauda: "Sen ir tas laiks garām, kad varētu dalīt Latvijā dzimušos bērnus nelatviešos un latviešos. Visi Latvijā dzimušie bērni ir latvieši, un Latvijā ir viena valsts valoda – tā ir latviešu valoda. Tāpēc, konstruktīvā opozīcija, beidziet nodarboties ar provokāciju. Priekšvēlēšanu kampaņa sāksies tikai nākošgad."

Turpretim Anna Vladova (S) aicināja deputātus "uzmanīgi runāt par šo tēmu", diskusijas saasināšanu piedēvējot tostarp arī koalīcijas deputātiem. Tomēr uzrunājot Mitrofanovu, deputāte izteicās: "Lai runātu tādu tekstu, vajag vismaz atnākt uz skolu un paskatīties, kas notiek skolās."

Tikmēr Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA), reaģējot uz Buzajeva priekšlikumu, aicināja "iztaisnot stāju" un tostarp izglītības jautājumos apzināties, ka valsts valoda ir latviešu valoda.

Lēmumprojekts, kuru atbalstīja Rīgas domes deputāti paredz, ka pašvaldība no nākamā gada noteiks jaunu prioritāro secību, reģistrējot un uzņemot bērnu 1. klasē galvaspilsētas skolās.

Augstākā prioritāte attieksies uz bērniem – bāreņiem, skolu pedagogu bērniem un tām ģimenēm, kuru bērni kopā ar vienu no vecākiem būs deklarējušies vismaz 12 mēnešus skolai piesaistītajā teritorijā, paredz trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domē pieņemtie saistošie notiekumi.

Jaunā kārtība tiks piemērota komplektējot klases 2024./2025. mācību gadam un prioritārā secība – bērniem – bāreņiem, skolu pedagogu bērniem un bērniem, kuri kopā ar vienu no vecākiem būs deklarējušies vismaz 12 mēnešus skolai piesaistītajā teritorijā tiks noteikta, uzsākot 1. klašu komplektāciju 2024. gada 15. maijā.

Savukārt komplektējot 1. klases 2023./2024.mācību gadam, skolas ņems vērā pašreizējo noteikto prioritāro secību, priekšroku dodot bērniem – bāreņiem un skolu pedagogu bērniem.

Lai vienkāršotu bērnu reģistrēšanu skolas 1. klases pretendentu rindā, saistošajos noteikumos izveidota pieteikuma forma bērna reģistrēšanai. Bērna vecāki varēs iesniegt pieteikumu par bērna, kurš ir sasniedzis piecu gadu vecumu, reģistrēšanu 1. klases pretendentu rindā, ierodoties skolā klātienē vai iesniegt pieteikumu elektroniski, parakstot to ar elektroniski drošu parakstu.

Noteikumos ir ieviests jauns termins – izglītības iestādei piesaistītā teritoriālā vienība, kas aizstāj iepriekš lietoto apzīmējumu "mikrorajons".

Ņemot vērā Izglītības likumā noteikto par pakāpenisku pāreju triju mācību gadu laikā uz mācībām valsts valodā skolās, kuras īsteno pamatizglītības mazākumtautību programmu, saistošo noteikumu pielikumā ir norādītas skolas, kurās no 2023. gada 1. septembra mācības 1. klasē tiks sāktas valsts valodā.

Jau vēstīts, ka Saeima pagājušogad atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2025. gadam. Tie paredz, ka jau 2023. gada 1. septembrī mācībām tikai latviski būtu jānotiek pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā 1., 4. un 7. klasē. Vienlaikus likums sola, ka skolēniem būs tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas būs nepieciešams.