Latgales savdabība ir pašsaprotama daļa no Latvijas krāšņā latviskuma, uzsver Levits  (1)

Uzrunā Valsts prezidents norādīja, ka ir pagājuši 106 gadi kopš vēsturiskā Latgales kongresa, kad Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķa pilnvarotie delegāti pieņēma vienīgo pareizo lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi.

"No tā izrietēja trijos novados dzīvojošo latviešu apvienošanās arī kopīgā nācijā – latviešu nācijā. Latvija bez Latgales no tā brīža vairs nebija iedomājami, jo Latgale ir piederējusi un pieder Latvijai. Latvijas teritorija ir vienota un nedalāma – kā toreiz, tā arī mūsdienās," pauda Levits.

Valsts prezidents norādīja, ka Latgales kultūrvēsturiskā identitāte ir tikpat daudzveidīga kā tajās dzīvojošie cilvēki, tā veidojusies mijiedarbē starp latviešiem un tradicionālajām mazākumtautībām, kuras Latvijā ir ienākušas gadsimtu gaitā.

"Tagad šīm dažādām nokrāsām bagātā identitāte ir valstiskā līmenī izcelta kā īpaša vērtība. Līdzās Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Sēlijas kultūrvēsturiskajām identitātēm, Latgales savdabība ir pašsaprotama daļa no Latvijas daudzveidīgā un krāšņā latviskuma. Man kā Latvijas Valsts prezidentam ir bijis svarīgi šo vitālo latgalisko identitāti ne tikai daudzināt vārdos, bet arī konsekventi atbalstīt un likumiski nostiprināt, lai no vārdiem mēs nonākam pie darbiem," uzsvēra Valsts prezidents.

Levits uzrunā minēja arī latgaliešu valodu, norādot, ka valoda ir latgaliskās kultūrtelpas un latgaliskuma redzamākais elements. "Es vienmēr esmu aicinājis latgaliešus runāt latgaliski, mācīt valodu saviem bērniem ģimenē, tāpat arī skolā. Skolotājiem latgaliešu valodas un kultūras uzturēšanā tādēļ ir īpaša loma. Latgaliešiem nav citas valsts, kur tiktu aizsargāta latgaliešu valoda un kultūra. Latgaliskais ir Latvijas kopējā bagātība," pauda Levits.

Savukārt Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS) uzrunā sacīja, ka Latgales kongresa diena ir simbolisks žests, ka Latgalē un visā Latvijā atceras vēsturiskos notikumus, kas ir bijuši par pamatu Latvijas valsts izveidošanai.

Tajā pašā laikā viņš pauda nepieciešamību panākt līdzvērtīgu visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, reģionālās nevienlīdzības mazināšanos un nabadzības izskaušanu. "Reģionālās politikas stiprināšana un ekonomiskās aktivitātes veicināšanu reģionos, lai tas kļūst par mūsu kopīgās rīcības un kopīgā darba vadmotīvu. Ja varēsim tikt galā ar ekonomiskajiem izaicinājumiem Latgalē, tad tā būs zīme, ka ar tiem varam tikt galā arī visā pārējā Latvijā," uzsvēra Smiltēns.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš publiskā paziņojumā norāda uz 1917. gadā Latgales kongresa rezolūcijā minēto: "Mēs, Latgales latvieši, viskarstāk vēlamies paturēt vislabāko sadarbību ar cittautiešiem Latgales robežās (..) Paši meklēdami brīvību savai tautai, mēs atzīstam un atbalstīsim cittautiešu brīvības: ticības, valodas, skolu iestāžu un citās tautiskās lietās (..)"

Daugavpils mērs pauž pateicību par latgaliešiem izrādīto godu, bet ar to ir par maz. "Latvijas valstij jāatceras arī par solījumu, kas pirms 100 gadiem vēsturiskajā kongresā tika dots citu tautību latgaliešiem, citu tautību Latvijas cilvēkiem," raksta Elksniņš.