Likumā jāpaplašina policijas iespējas rīkoties gadījumos, kad persona ir saņēmusi draudus nodarīt smagus miesas bojājumus vai pat noslepkavot, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Politiskā spēka "Jaunā vienotība" (JV) pārstāvji portālu "Delfi" informēja, ka partijas Saeimas deputāti ir izstrādājuši un iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, lai noteiktu bargāku sodu gadījumos, kad personai ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
JV skaidroja, ka grozījumi Krimināllikumā izstrādāti, lai panāktu efektīvāku kriminālprocesa norisi attiecībā uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar draudiem nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Izmaiņas paredzētu, ka šie nodarījumi no kriminālpārkāpuma ir klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, par kuru izdarīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Politiskā spēka deputāti ir pārliecināti, ka likumprojekta pieņemšana nodrošinās efektīvāku kriminālprocesa norisi, jo ļaus attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī piemērot aizdomās turētajām un apsūdzētājām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
Judins norādīja, ka grozījumi Krimināllikumā nepieciešami, lai varētu paplašināt policijas iespējas rīkoties gadījumos, kad persona ir saņēmusi draudus nodarīt smagus miesas bojājumus vai pat noslepkavot, kā arī tad, ja persona ir tikusi ilgstoši vajāta.
"Šo nodarījumu atzīšana par mazāk smagiem noziegumiem nodrošinās iespēju piemērot bargāku sodu personām, kuras izdarījušas vairākus likumpārkāpumus vai to kaitīgums ir ļoti liels, vienlaikus saglabājot iespēju citos gadījumos piemērot arī sodus, kas nav saistīti ar brīvības ierobežošanu. Tāpat ar grozījumiem tiek uzsvērta vardarbības augstā kaitīguma pakāpe un stiprināts princips, ka vardarbība sabiedrībā netiek tolerēta," uzsvēra komisijas vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
