'Situācija tiek monitorēta' – policija 9. maijā Rīgā strādās pastiprinātā režīmā  (3)

VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Stalģevics skaidroja, ka policija "ļoti rūpīgi" gatavojas 9. maijam. Līdz šim arī bijušas un aizvien arī turpinās darba sanāksmes ar domes amatpersonām un citiem iesaistītajiem.

Likumsargi nepārtraukti analizē situāciju un veic monitoringu, turklāt VP arī tuvākajā laikā plāno tikties ar pārējiem iesaistītajiem, lai vienotos par konkrētajām darbībām.

Vaicāts, vai šogad drošības riski 9. maijā ir lielāki nekā pērn, Stalģevics atzina, ka policija riskus saredz. "Mēs saprotam, ka tagad pateikt, ka 9. maijā risku nav nebūtu pareizi un nebūtu vietā. Mēs saredzam riskus un zinām, ka noteikti – es ceru, ka tie būs mazākumā – būs cilvēki, kuri mēģinās šo likuma normu ignorēt un, iespējams, provocēt uz kādām darbībām. Tas, vai tas būs lielā apjomā – es ceru, ka nē."

VP amatpersona arī norādīja, ka likums skaidri nosaka, ka pulcēšanās, gājieni, sapulces nav pieļaujami. Tādēļ ne tikai Rīgā, bet arī citviet, tostarp "visiem labi zināmās vietās", kā arī vietās, kur VP ieskatā varētu pastāvēt riski.

"Jebkurā gadījumā varu droši pateikt, ka policija strādās pastiprinātā režīmā. Secinājumus par kļūdām pagājušajā gadā esam izdarījuši. Viennozīmīgi ne tikai 9. maijā, bet arī iepriekš – 8., 10. maijā – un ne tikai šajos datumos policija ir gatava darbam. Ir zināmi plāni jau sastādīti, un kopā ar RPP amatpersonām mēs esam gatavi tam visam," apliecināja Stalģevics.

VP pārstāvis atgādināja, ka šobrīd spēkā ir likums, kas ar izņēmumu pret Eiropas dienas pasākumiem aizliedz šajā dienā jebkādus citus publiskos pasākumus. Tādēļ arī jebkāda veida pulcēšanos, sapulces vai piketus, ņemot vērā aizliegumu, likumsargi nepieļaus.

Proti, likums nosaka, ka 9. maijā visā Latvijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, izņemot tādus publiskus pasākumus, kuri nav pretrunā ar likuma mērķi. 9. maijā varēs rīkot pasākumus, lai solidarizētos ar Ukrainas tautu un pieminētu Ukrainā cietušos un bojāgājušos.

Arī RPP priekšnieks Juris Lūkass apliecināja pašvaldības policijas "gatavību nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, sākot jau no 1. maija, kad ir plānoti attiecīgie pasākumi".

RPP ir veikusi virkni organizatorisko pasākumu, tostarp "mobilizējuši visus resursus, lai veikto tiešos uzdevumus". Tāpat RPP izskata iespēju izmantot tehniskos līdzekļus, proti, videonovēršanas iekārtas objektos, kuri tiks atzīti par riski objektiem.

RPP strādās pastiprināta režīmā, kopā ar VP un izpildinstitūcijām un citām iesaistītajām struktūrām.

Arī Valsts drošības dienests ir informējis, ka riski saistībā ar 9. maiju pastāv, norādīja RPP priekšnieks, piebilstot, ka tomēr nevēlētos šobrīd spekulēt par to apmēru salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Viņš gan atzina, ka jebkurā gadījumā būtu jārēķinās, ka provokācijas būs, taču policija apņēmusies reaģēt un nodrošināt likuma izpildi.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola atzīst, ka, tuvojoties 9. maijam, Rīgā ir novēroti atsevišķi provokatīva rakstura incidenti. "Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, vēlamies efektīvi apvienot Rīgas pašvaldības un abu policiju resursus. Sagaidu, ka policija rīkosies proaktīvi un izlēmīgi, lai rīdzinieki savā pilsētā var justies droši. Svarīga ir arī sabiedrības līdzdalība, ziņojot policijai par aizdomīgām darbībām," skaidro politiķe.

Likumsargi aicina sabiedrību par jebkādiem pārkāpumiem ziņot tieši policijai. Likumsargi arī apliecina gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem ziņojumiem. "Mēs vēlamies aicināt sabiedrību ziņot par šīm vietām ne tikai "Twitter", bet arī tieši policijai. Mēs būsim gatavi reaģēt," sacīja Lūkass.

Saistībā ar pirotehniku likumsargi atzina, ka nevarēs būt "pie katras mājas", taču katrā gadījumā pievērsīs pastiprinātu uzmanību tostarp uguņošanai. Šajā datumā likums aizliedz arī pirotehnikas lietošanu. Proti, 9. maijā visu diennakti, kā arī 10. maijā laikā līdz pulksten 7 būs aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.

Lai arī tika atzīts, ka fiksēt šādu pārkāpumu ir nosacīti sarežģītāk, likumsargi aicināja sabiedrību ziņot, ja 9. maijā novēro uguņošanu.

Ar pirotehniku saistītu pārkāpumu gadījumā RPP priekšnieks uzsvēra: "Es redzu mūsu darbu divos virzienos. Pirmkārt, sabiedrības plaša informēšana par aizliegumiem un to saturu. Otrs, sadarbība ar iedzīvotājiem. Tātad, nevis paust sašutumu sociālajos tīklos, bet informēt policiju par konkrētiem gadījumiem, konkrētām vietām, un ideālā gadījumā – konkrētām personām."

Jau iepriekš presē izskanējuši gadījumi, kad Bastejkalnā tiek atskaņota mūzika krievu valodā, un arī pagājušajā nedēļas nogalē RPP fiksēja šādu gadījumu. Domes sēdē izskanot jautājumam par to, vai tas varētu atkārtoties arī 9. maijā, RPP priekšnieks atzīmēja, ka šajā gadījumā notiek sadarbība ar VDD, taču plašākas detaļas viņš nedrīkstot atklāt.

"Šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs šī personāža tālākā darbība, bet jebkurā gadījumā likumsargi būs gatavi novērst provokācijas," piebilda Lūkass.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes pārstāve Ilze Gūtmane sēdē informēja, ka šobrīd domē ir saņemts publiska pasākuma rīkošanas pieteikums sešām dienām maijā. Pasākuma mērķis ir koncerts, līdzīgi kā iepriekšējie, lai arī tie tika rīkoti bez saskaņojuma.

Iesniegums gan palicis bez virzības, jo tas bijis bez paraksta. Ja iesniedzējs nepilnības novērstu, tad "šo jautājumu atrisinātu likuma ietvaros". Pārvaldes pārstāve arī norādīja, ka VDD un RPP ir vaicāta oficiāla informācija par šo personu.

Ņemot vērā, ka šī persona ir paudusi vēlmi rīkot publisku pasākumu, tas nozīmē, ka tā arī apzinās, ka grasās rīkot publisku pasākumu, skaidroja RPP priekšnieks, norādot, ka tas ļaus likumsargiem personu saukt pie atbildības ne tikai par sīko huligānismu un miera traucēšanu, bet arī nesaskaņotu publisku pasākumu. RPP arī atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pēc saprātīga ielu muzikantu regulējuma.

No ceturtdienas, 27. aprīļa, stājoties spēkā likumam "Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā", pašvaldība var piemērot šo regulējumu, kas aizliedz publisku pasākumu, sapulču, gājienu vai piketu rīkošanu, attiecībā uz saņemtajiem pieteikumiem. Tas nozīmē, ka pašvaldība varētu neizsniegt atļaujas rīkot šādus pasākumus.

Tādēļ to skatīs kontekstā ar trešdien, 26. aprīlī, domē saņemto pieteikumu pie Brīvības pieminekļa rīkot sapulci 9. maijā. Šis gadījums tikšot vērtēts sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Pašvaldībā 9. maijā gan ir citi iesniegumi. Viens no tiem: Bastejkalnā pieteikta izstāde un, ņemot vērā, ka tā nekvalificējas likumā atrunātajiem aizliegumiem, tā arī tur varēs atrasties.

Turpretim 1. maijā domē ir saņemti divi pieteikumi. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija vēlas rīkot publisku pasākumu pie Raiņa pieminekļa. Un sapulci pieteikusi arī kāda Rīgas domes deputāte saistībā ar Darba svētkiem. Taču, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo par sapulces "tematiem", šis gadījums būtu skatāms saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, norādīja Gūtmane.

Kā ziņots, Saeimas pieņemtā likuma "Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā" anotācijā tiek skaidrots, ka "9. maijs simbolizē Latvijas okupāciju un aneksiju Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā, tā ir diena, ko atsevišķa sabiedrības daļa atzīmē kā totalitāro un okupācijas režīmu slavinošu dienu."