Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem iecerēts labot pirms nedēļas, 20. aprīlī, pieņemto lēmumu liegt bērna adopciju viendzimuma pāriem ārvalstīs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 20. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) virzītos grozījumus likumā. Pirmais priekšlikums noteica likumā paredzēt jēdzienu "ģimeniska vide", ar to saprotot apstākļu un priekšnosacījumu kopumu, bērnam dzīvojot savā bioloģiskajā ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, – aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai adoptētāja ģimenē, kas atbilst Latvijas Satversmes 110. panta un Civillikuma 35. panta izpratnei.
Tāpat atbalstu guva priekšlikums, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Abus priekšlikumus atbalstīja 51 deputāts.
Tomēr šo ceturtdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija virzīja jaunus grozījumus minētajā likumā, būtībā rosinot labot iepriekš Saeimā atbalstu guvušos priekšlikumus.
Attiecībā uz iepriekš likumā ietverto jēdzienu "ģimeniska vide" komisija norāda, ka tas ir definēts pārāk plaši, aptverot arī bērna bioloģisko ģimeni, tomēr uz to termina "ģimeniska vide" lietojumu nevajadzētu attiecināt, jo ģimene ir bērna ģimene nevis ģimeniska vide. Tāpat norādīts, ka termina "ģimeniska vide" skaidrojums Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurā ietverta atsauce uz Satversmes 110. pantu, potenciāli var radīt sašaurinātu ģimeniskas vides izpratni.
Komisija rosina labot arī otru iepriekš Saeimā atbalstu guvušo normu, kas būtībā liedz bērnu adopciju ārzemēs dzīvojošiem viendzimuma pāriem. Saeimas komisija norāda, ka šo likuma normu praksē nebūs iespējams izpildīt, jo Ārvalstu adopcijas komisijai uz atzinuma sniegšanas brīdi nebūs zināmi bērna adoptētāji un nebūs iespējams pārliecināties, vai adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē.
Tāpat gadījumā, ja tiktu paplašinātas Ārvalstu adopcijas komisijas funkcijas attiecībā uz atzinuma sniegšanu, minētās normas redakcija var būt interpretējama tādējādi, ka bērnu var adoptēt tikai laulātie, kas būtu pretrunā ar Civillikuma un Adopcijas kārtības normām, kas nosaka, ka bērnu var adoptēt personas un laulātie.
Tādējādi jaunais priekšlikums paredz likumā noteikt, ka bērnu var adoptēt persona vai laulātie Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.
Pirmajā lasījumā likuma izmaiņas atbalstīja 67 deputāti, bet pieci balsoja "pret" un astoņi atturējās.
Vienlaikus deputāts Česlavs Batņa (AS) aicināja par likumprojekta virzību atbildīgo Saeimas komisiju jaunā regulējuma izstrādes gaitā aicināt pilnīgi visas nevalstiskās organizācijas, tostarp asociāciju "Ģimene", "kura varēs pastāstīt savu viedokli par likumprojekta plusiem un mīnusiem".
Tāpat deputāts secināja, ka patlaban likumprojekts ir tik sarežģīts, ka puse parlamentāriešu nesaprata, par ko ir runa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
