Saeimas sēdē 'norauj' kvorumu, iebilstot pret bāriņtiesu regulējuma grozījumu virzību

Pirms tam balsojošo deputātu vairākums paguva konceptuāli atbalstīt izmaiņas valdības un Tieslietu ministrijas (TM) virzīto grozījumu pakotnes pamatlikumā - Bāriņtiesu likumā. TM virza šos grozījumus ar mērķi atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu veikšanas.

Savukārt vairāki opozīcijas deputāti uzskata, ka nav pamata veikt šādas izmaiņas un ka bāriņtiesām jāsaglabā parakstu apliecināšanas tiesības arī tām netipiskās jomās.

Sākotnēji ar nelielu "par" balsu pārsvaru pār "pret" un "atturas" grozījumi pamatlikumā jeb Bāriņtiesu likumā tika atbalstīti pretēji Juridiskajā komisijā lemtajam noraidīt likumprojektus.

Taču pēc tam, opozīcijai un diviem koalīcijas deputātiem nepiedaloties balsojumā par vienu no saistītajiem likumprojektiem, Saeimas sēdei tikai "norauts" kvorums. Ņemot vērā gaidāmās brīvdienas, sēdei izsludināts pārtraukums līdz 11. maijam.

Kvorumu traucēja nodrošināt arī tas, ka vairāki koalīcijas deputāti nebija reģistrējušies sēdei.

Līdz ar kvoruma "noraušanu" Saeimai šodien neizdevās lemt par saistītajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā, Zemesgrāmatu likumā, Civillikumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".

Vaicāts par to, ka pēdējā balsojumā sēdei nebija reģistrējušies seši koalīcijas deputāti, par likumprojektu skatīšanu atbildīgās Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sacīja, ka par iemesliem jāprasa pašiem parlamentāriešiem, taču, cik viņam zināms, daži atrodas komandējumos.

Politiķis sagaida "progresu" grozījumu tālākā skatīšanā, jo koalīcijas frakciju vadītāji ir apliecinājuši atbalstu izmaiņu veikšanai. Reizē Judins nav pētījis, vai atsevišķiem deputātiem ir kāds cits viedoklis.

Komisijas vadītājs arī zinot, ka daļa no oponentiem neiebilstot pret pašu principu, taču vēlas iesniegt priekšlikumus arī par citām tēmām. Pieļaujot, ka grozījumiem tiks saņemts liels skaits priekšlikumu, Judins domā, ka komisija līdz 1. septembrim vēl nebūs paguvusi sagatavot izmaiņas tālākai virzībai Saeimā.

Ja Saeima pagarinātu pašlaik noteikto priekšlikumu termiņu - 22. maiju -, tad grozījumu skatīšana prasīs vēl ilgāku laiku. Politiķis atzīmēja, ka Saeima šodien kvoruma trūkuma dēļ nenobalsoja par saistīto likumprojektu tālāko virzību.

Kā ziņots, iepriekš Saeimas Juridiskajā komisijā pavēstīja TM un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) pārstāvji skaidroja, ka līdz ar grozījumu virzību par ar bāriņtiesām netipisko pienākumu mazināšanu paredzēts veicināt notāru pieejamību reģionos.

Sēdes sākumā TM pārstāves norādīja, ka notāru pieejamības palielināšanai kopā ar LZNP tiek strādāts, lai veicinātu pieeju digitālam notāru kalendāram, kurā būtu iespēja pierakstīties uz brīvajiem laikiem. Paredzēts arī atbalstīt sistēmu, lai notāru klientu portālā iedzīvotājiem būtu pieeja tūlītējai videokonsultācijai ar notāru.

Notāru padomes pārstāvis vērsa uzmanību, ka notāru fiziskā pieejamība esot ļoti liela un, izņemot trijos, vismaz viens notārs strādā visos pārējos novadu administratīvajos centros. Tāpat iespējams noorganizēt, ka uz konkrēto apdzīvoto vietu, kur nav pastāvīgas prakses vietas, notārs aizbrauc reizi nedēļā.

LZNP pārstāvis sacīja, ka atbalsts ir jāsniedz mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, kurām arī jābūt pieejai pēc notāra palīdzības.

Notāri arī vērš uzmanību, ka visas notariālās darbības ir pieejamas attālināti. LZNP pārstāvja un Zeldera vārdu apmaiņā gan tika minēts, ka Latvijā e-paraksts attālināto pakalpojumu izmantošanai esot "tikai" ap miljonam iedzīvotāju, līdz ar to vēl aptuveni nepilnam miljonam cilvēku attālinātās iespējas nav pieejamas.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve norādīja, ka no bāriņtiesām noņemamajām funkcijām būtu jāsamazina notāru klientu maksa, tuvinot to pašreizējām taksēm bāriņtiesās. LZNP pārstāvis vērsa uzmanību, ka lielākā daļa maksu par notāru pakalpojumiem nav mainītas kopš 2009.gada, kā arī jāņem vērā, ka iekasētā nauda tiek izmantota notariāta darbības nodrošināšanai.

Bāriņtiesu asociācija atbalsta piedāvātās izmaiņas likumos, pauda organizācijas pārstāve, kura skaidroja, ka lielākā daļa bāriņtiesu darbinieku piekrīt izmaiņu veikšanai, savukārt daļa pauž bažas, kā cilvēki laukos saņems atsevišķus notāru pakalpojumus.

Kā ziņots, koalīciju veidojošo Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvji iepriekš norādīja, ka likumprojektu izskatīšanas gaitā būs jānovērš riski par pakalpojumu saņemšanas iespēju samazināšanos reģionos, ja tiks ierobežota bāriņtiesu kompetence, tai atņemot notariālo funkciju.

Likumprojektos paredzēts, ka jaunajam regulējumam jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.

TM norāda, ka likumdevējs iepriekš ir uzdevis bāriņtiesām veikt arī tām netipisku funkciju - sniegt palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādāt par mantojuma apsardzību, izdarīt apliecinājumus un pildīt citus likumā norādītos uzdevumus.

Proti, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2.panta otro daļu novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus norādītos uzdevumus.

Likumdevējs, ņemot vērā funkciju apjomu, kas bāriņtiesām jāveic prioritārā kārtībā, bāriņtiesu kompetencē nodevis tikai atsevišķus un ierobežota apjoma apliecinājumus, kas noteiktos gadījumos bāriņtiesām būtu izpildāmi attiecībā uz bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar bāriņtiesu sniegto informāciju, 2019.gadā bāriņtiesās izdarīto apliecinājumu skaits svārstās no neviena līdz 1183 apliecinājumiem gadā, kas ir vienā bāriņtiesā. Tomēr lielākajā daļā bāriņtiesu šo uzdevumu skaits gadā ir robežās no 100 līdz 200 apliecinājumiem gadā.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka mūsdienās ir pieaugusi tiesiskās vides un juridisko jautājumu komplicētība, likumprojekts paredz svītrot no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kuru izpildei ir nepieciešamas padziļinātas juridiskas zināšanas un prasmes, saglabājot tādas notariālās darbības, kurām, cita starp, ir sociāls raksturs, piemēram, pilnvaru sagatavošana pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, paraksta īstuma apliecināšana uz dokumentiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību un tamlīdzīgi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē, kas notika februāra vidū, norādīja, ka vēl kādai iedzīvotāju grupai būtu nepieciešams piešķirt tiesības apliecināt parakstus, ne tikai notāriem, bet arī kādiem pašvaldību darbiniekiem, advokātiem, kas ļautu bāriņtiesām atbrīvoties no šīs funkcijas un koncentrēties uz bērnu aizsardzību.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) Ministru kabineta sēdē iepriekš norādīja, ka vienkāršā parakstu apliecināšanas funkcija netiek noņemta bāriņtiesām, tomēr šāda funkcija tiek noņemta darījumiem ar nekustamo īpašumu, kur darījumu summas mēdz būt ļoti lielas.

Vienlaikus atbildīgajām ministrijām būs jāizstrādā priekšlikumi, lai nodrošinātu notariālo pakalpojumu pieejamību reģionos.

Attiecīgi pēc likumprojektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanās bāriņtiesu kompetencē būs apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus. Tāpat Bāriņtiesu kompetencē būs apliecināt uz dokumentiem, izņemot uz nostiprinājuma lūgumiem, zemesgrāmatai to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, kā arī apliecināt tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu.

Tāpat likumprojekts paredz precizēt vai papildināt normas par bāriņtiesās saglabājamo apliecinājumu izdarīšanu, pēc būtības spēkā esošo regulējumu nemainot. Šāds risinājums saskan arī ar Lietuvas pieredzi notariālo darbību izpildē, norāda TM.