Valsts prezidenta kundze Andra Levite aicina Veselības ministriju (VM) izvērtēt iespējas, kā nākotnē valsts varētu nodrošināt reproduktīvo iespēju saglabāšanai nepieciešamo audu sasaldēšanas un uzglabāšanas procesu.
Šodien Levite tikās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni. Sarunas laikā puses pārrunāja iespējamo valsts atbalstu reproduktīvo audu saglabāšanā bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām un rīcību efektīvākai dzemdes kakla vēža ierobežošanai Latvijā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ik gadu ir vairāki gadījumi, kad pacienta reproduktīvajai veselībai draud briesmas - visbiežāk tie ir hematoonkoloģijas nodaļas pacienti, kuru ārstēšana var neatgriezeniski kaitēt auglībai.
"Šādu bērnu dzīve tiek spēcīgi ietekmēta vismaz divreiz. Vispirms, saņemot diagnozi un to pārvarot, un vēlāk, atklājot, ka nav iespējams radīt pēcnācējus," norādīja Levite, aicinot VM izskatīt iespējas, kā nākotnē valsts varētu nodrošināt reproduktīvo iespēju saglabāšanai nepieciešamo audu sasaldēšanas un uzglabāšanas procesu, ko šobrīd Latvijā nodrošina tikai privātas medicīnas iestādes.
Tikmēr Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa informēja, ka gada laikā apmēram 15-20 bērniem, ja vecāki tam ir piekrituši, ir nepieciešama šāda palīdzība.
Meņģelsone atzina, ka reproduktīvo iespēju saglabāšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšana no valsts puses būtu svarīgs signāls par jauno pacientu likteni, kā arī demogrāfijas veicināšanas kontekstā. Ministre arī saredz iespēju, ka reproduktīvo audu sasaldēšanu un uzglabāšanu varētu veikt sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centru.
Tāpat sarunā Valsts prezidenta dzīvesbiedre akcentēja jautājumu par nepieciešamo aktīvāko rīcību dzemdes kakla vēža maksimālai ierobežošanai. Levite norādīja, ka šis mērķis no visiem veselības nozarē uzstādītajiem mērķiem būtu visvieglāk sasniedzamais, jo ir zināms slimības rašanās cēlonis un nepieciešamās preventīvās darbības, kā atklāt šo slimību (vakcinācija pret CPV un regulārs skrīnings). Lai palielinātu vakcinācijas un skrīninga aptveri, būtu jādomā par mūsdienīgāku, vienkāršāku un cilvēcīgāku komunikāciju, nevis tikai par juridiskām vēstulēm, kas aicina uz skrīningu, uzsvēra Levite.
Sarunas nobeigumā Levite un Meņģelsone pārrunāja iespējamo telemedicīnas risinājumu izmantošanu grūtniecības laikā un pilotprojektu īstenošanas nozīmi sadarbībā ar ārvalstu medicīnas iestādēm kopējās veselības sistēmas uzlabošanā un jauno ārstu pieredzes bagātināšanā.