Upes nēģis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga – srī Latvijā tai ir ierobežoti izmantojamas sugas statuss, tādēļ maijā, kas ir nēģu nārsta laiks, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori pastiprināti uzraudzīs šo aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes.
Kā portālu "Delfi" informēja Dabas aizsardzības pārvaldē, nēģu zvejas lieguma laikā sods par katru nelikumīgi iegūto nēģi ir 40 eiro, kā arī pret pārkāpējiem var tikt uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi.
Viens par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpumu, bet otrs par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumu, ja konstatēta aizliegta nēģu ieguve bez atļaujas, apzināta aizsargājamas sugas īpatņu traucēšana vairošanās laikā un dzīvotnes postīšana.
Pērn nēģu nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas valsts vides inspektori, veicot pastiprinātu upes nēģu vairošanās vietu uzraudzības pārbaudi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, konstatēja piecus pārkāpumus.
Tos veica sešas personas, kuras kopumā saņēma teju 12 tūkstošu eiro sodu un pret kurām uzsākti 11 administratīvo pārkāpumu procesi.
Tāpat 2022. gadā tiesa personai, kura 2020. gadā nelikumīgi noķēra 127 upes nēģus, piesprieda kriminālsodu 270 darba stundas un 5080 eiro zaudējuma atlīdzību valstij.
Upes nēģu skaitu samazina ne tikai šo zivju nozveja nārsta laikā, bet arī cilvēku bradāšana pa straujtecēm, kas ir nēģu dabiskā nārsta vieta, jo tādējādi tiek bojāti jau iznērstie un apaugļotie ikri.
Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā. Liela daļa no šīm upēm, kuru straujteces ir īpaši piemērotas upes nēģu nārstam un mazuļu attīstībai, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Nēģi nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku. Katra mātīte iznērš vismaz 15 tūkstošus sīku ikru, kuri pielīp pie upes gultnes smilts un oļiem. Nēģu kāpuri neilgi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un dodas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur, ierakušies gruntī, pavada turpmākos trīs līdz septiņus gadus.
Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas, tādēļ, lai nākotnē sekmētu to resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas.
Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika, bet 80. gados uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
