Rusiņa gadījums – netipisks, iestādēs slepkavību nespēja paredzēt, saka Zemgales virsprokurors  (6)

"Diemžēl neviena no tiesībsargājošām iestādēm visļaunākajās prognozēs nespēja paredzēt, ka tas beigsies ar slepkavību. Jautājums: kas palaists garām?", viņš paudis sarunā ar "Latvijas Avīzi", kas notikusi 26. aprīlī.

Viņš skaidro, ka 2022. gadā Zemgalē prokurori pieņēmuši uzraudzībā 172 lietas – tātad policijā uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 1681. panta – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. "Bet diemžēl vienā gadījumā sekas ir slepkavība", viņš papildina. Virsprokurors atzīmē, ka Zemgalē gana veiksmīgi atrisināti 90 no šiem kriminālprocesiem, 23 nosūtot tiesai, bet 67 krimināllietas pabeigtas prokuratūrā.

Uz jautājumu, kas varbūt būtu paglābis Rusiņa upuri, Bičušs saka: "simtprocentīgi to neviens nevar atbildēt. Noteikti turpmāk tiesai jābūt bargākai jau cilvēka pirmajā tiesvedībā, zinot, ka pret viņu sākti vēl citi tāda veida kriminālprocesi, jāiedarbina probācijas dienests cerībā dabūt atpakaļ cilvēku sabiedrībā".

"Kā pasargāt varmākas upuri? Par pirmo gadījumu – sabiedriskais darbs, atkārto – brīvības atņemšana, vēl atkārto – maksimāli iespējamā brīvības atņemšana un punkts. Kaut kā tā es redzu, kā tas var izskatīties. Bet atkal – bez garantijas," viņš saka.

Virsprokurors arī pauž, ka "arī likumdevēja paredzētās sankcijas ierobežoja tiesībsargājošās iestādes apturēt Rusiņu. Viņu pirmstiesas izmeklēšanā varēja paturēt apcietinājumā 20 dienas. Pa šo laiku vairākus vienveidīgus kriminālprocesus nevar nosūtīt tiesai, jo jāveic izmeklēšana, jāvāc pierādījumi. Ja šis noziedzīgais nodarījums no likuma viedokļa neskaitītos kriminālpārkāpums, bet gan mazāk smags noziegums, tad jau pirmstiesas procesā personu varētu aizturēt līdz četriem mēnešiem, kuru laikā pasargātu upuri un piespiestu varmākam, mazākais, iziet probācijas programmas. Iespējams, cilvēks saprastu, ko dara, un paskatītos uz pasauli citām acīm".

Viņš gan arī atzīst, ka "pat visbargākais sods var nebūt panaceja. Maniakālu cilvēku galvās neielīdīsim. Absolūtu nulli noziegumu novēršanas statistikā nekad nesasniegsim, taču tiesībsargājošajām iestādēm jābūt pārliecībai, ka tās rīcībā ir pietiekami instrumenti, lai šo procentu mazinātu. Šobrīd šie instrumenti ir gaužam vāji, bet izņēmumu gadījumā tie vispār nedarbojas".

Vaicāts, vai varbūt tieši šis bija gadījums, kad konkrētam izmeklētājam un konkrētam policijas iecirkņa priekšniekam "vajadzēja klauvēt pie likumdevēja, prokuratūras (..). Ja tas nepalīdz, galu galā informēt sabiedrību: te briest lielas nepatikšanas, darām kaut ko", Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors saka, ka vienmēr ir par informācijas apmaiņu, "bet jāsaprot, ka daudzas darbības, ko policija teorētiski varētu veikt, ierobežo likuma regulējums. Policija, piemēram, nevar veikt daudzas operatīvas darbības, kādas var veikt, kad izmeklē smagus vai sevišķi smagus noziegumus".

"Gadus desmit zvanu pie visiem zvaniem par problēmām izmeklēšanas iestādēs, nesen tapusi mana vēstule ģenerālprokuroram, kas jau aizgājusi arī līdz Valsts policijas priekšniekam un iekšlietu ministram, tieši par katastrofālo izmeklētāju trūkumu. Piemēram, Tukumā no deviņām štata vietām aizpildītas sešas, ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļā no deviņiem izmeklētājiem ir pieci. Policisti ir pārslogoti un bieži saņem nepelnītu kritiku," saka virsprokurors.

Bičušs intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst, ka ir saprotams sabiedrības satraukums par trijām iestādēm, kas nodrošina likumību: policiju, tiesu, prokuratūru. "Arī mani notikums ir dziļi aizskāris. Mēs mēģinām saprast, kur ir problēma, kāpēc viss eskalējies tik tālu, ka noticis tik šaušalīgs noziegums".

Viņš gan pauž, ka joprojām atturas "mest akmeni policijas vai tiesas dārziņā. Kas attiecas uz prokuratūru, ir sākta nopietna dienesta pārbaude par tiem Rusiņa kriminālprocesiem, kuri atrodas izmeklēšanā un kuri netika virzīti uz tiesu".

Par pārbaudes rezultātiem un secinājumiem Bičušs ģenerālprokuroru būšot gatavs informēt nākamajā nedēļā.

"Personīgi es pirmsšķietami varu teikt, ka līdzekļi, kas ir policijas, tiesas un prokuratūras rokās, nav pietiekami. Juristi jau ir izteikušies, ka par trijiem kriminālpārkāpumiem – lēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību vai smagus miesas bojājumus – jāvēršas bargāk, lai novērstu tādas sekas, kādas bija Rusiņa gadījumā, kas nebija tipisks," viņš atzīst.