1990. gada 4. maijā deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" atbalstīja 138 no 201 Augstākās padomes deputātiem. Ar lēmumu tika noteikts pārejas periods valsts varas "de facto" atjaunošanai, kas noslēdzās ar 5. Saeimas sasaukšanu.
Deklarācijas tekstā minēts, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920. gadā tika starptautiski atzīta un 1921. gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. 1922. gada 15. februārī tika pieņemts valsts pamatlikums – Latvijas Republikas Satversme, kas de iure ir spēkā līdz šim brīdim.
Deklarācijā Latvijas okupācija nosaukta kā "starptautisks noziegums". Deklarācijā minēts, ka Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta, bet no starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.
Ar deklarāciju LPSR Augstākā Padome nolēma atzīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.
Augstākā padome arī ar deklarāciju pasludināja par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju "Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā". Ar deklarāciju tika lemts atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.
Deklarācijā minēts – Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika, saīsināti – Latvija.
Deklarācija arī paredzēja līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot atsevišķus pantus, proti:
- 1. pants, kas uzsver, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;
- 2. pants, kas uzsver, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;
- 3. pants, kas uzsver, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;
- 6. pants, kas uzsver, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
