LĀB darba grupā izstrādās priekšlikumus mūsdienīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmai

Pasākumā uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

"Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis, Lietuva un Igaunija, varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi," sacīja Taube.

Viņš norāda, ka rezultātā kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu.

LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.

Ābols uzsvēra, ka ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. "Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvas vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm," akcentēja Ābols.

Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma ("Universal Health Coverage") principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu, norāda LĀB.

"Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem," norādīja Mitenbergs.

Mitenbergs pauda, ka hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. "Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus," viņš uzsvēra.

Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi, atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Diskusijā secināts: kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas, norāda LĀB.

Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā, atgādina biedrībā.

LĀB prezidente Aizsilniece uzsver, ka "līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības, visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība". Atsaucoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, Aizsilniece saka, ka savu iedzīvotāju veselības aprūpei citviet atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā. Tas viņas ieskatā objektīvi parāda mūsdienīgai veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu.

"Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām," uzver Aizsilniece.

Plānots, ka darba grupa gala ziņojumu prezentēs 8. jūnijā, informēja LĀB.