Izdūra nazi cauri plaukstai. Kā Alfrēds Apinis pasargāja mammu no sava tēva – varmākas

Alfrēds personīgi uztver Jēkabpils traģēdiju, jo piedzīvojis līdzīgu situāciju – tiesa lēmusi par pagaidu aizsardzības pret vardarbību piešķiršanu pret viņa tēvu, bet realitātē varmāka turpina draudēt un traucēt. Pērn Latvijā saņemti 1124 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Kopumā pagājušajā gadā uzskaitē atradās 3808 šādas personas.

"Man nepatika, ka tēvs nāca vakaros mājās, jo mēdza mammu pagrūst, uzkliegt," Alfrēds stāsta. Viņš sišanu nav pieredzējis, taču vēlāk mamma par to pastāstījusi. Sista, kad bērni neredz.

Kad Alfrēdam bija divpadsmit vai trīspadsmit gadi, viņš sāka šķirt vecāku strīdus, aizstāvēt mammu. Mamma gribēja šķirties, taču nebija savas naudas – vairs nestrādāja, jo audzināja Alfrēda jaunāko māsu un divus brāļus. Ģimene finansiāli pilnībā bija atkarīga no tēva, kuram ir kapakmeņu izgatavošanas firma.

Vardarbībā vaino Rietumus

"Delfi" izdevās ar Alfrēda tēvu sazināties telefoniski. Vīrietis stāsta, ka tiesiskās aizsardzības prasīšana bija veids, kā dēls gribējis viņam atriebties. "Kas vispār ir vardarbība? Rietumu pasaules izdomājums, tāpat kā pederasti, lesbietes, piespiedu vakcinēšanās. Un vīrieša pienākums nav pakļauties meliem." Vīrietis sāk pacelt balsi un nedzird, ko viņam saka. Uz norādi, ka pacēlis roku pret sievu vēl pirms Covid-19, pirms gadiem 20, viņš saka: "Jā, nelepojos ar to, bet tas nebija regulāri." Vīrietis turpina gānīt minoritātes un vakcināciju, nedzirdot nevienu jautājumu. Sarunu nākas izbeigt.

Vakcinācijai tiešām ir būtiska loma tajā, kāpēc ģimenē pieauga vardarbība. Pandēmijā visi dzīvoja nelielā dzīvoklī un tēvam, kā parasti, ziemas sezonā bija mazāk darba, jo sasalušā zemē kapakmeņus nemēdz ierakt. Viņš daudz bija mājās. Par ģimenē notiekošo Alfrēds zināja skopi, jo kopš 19 gadu vecuma dzīvo savā dzīvoklī. Viņam ir gaiša galva, pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas paralēli studijām sāka strādāt un pelnīt. Veda ģimeni ceļojumos, lai kaut nedaudz izrautu no ierastās vides. Mammai viņš regulāri vaicāja, kā izturas tēvs, bet viņa no tēmas izvairījās.

Tas bija 2021. gada 7. decembris, kad ģimenē izcēlās konflikts. Mamma bija atradusi darbu valsts iestādē, jo klusībā gribēja šķirties, kļūt neatkarīgāka. Uzzinot par jauno darbavietu, tēvs bija sācis trakot. Paņēmis nazi un izdūris cauri savai plaukstai. Draudējis, ka tas notiks ar mammu, ja neklausīs. To redzēja desmitgadīgais brālis.

Alfrēds par to uzzināja no māsas nākamajā dienā, kad ieradās ciemos, lai apsveiktu mammu ar jauno darbavietu. Mamma pavēstīja, ka atteikusies no darbavietas, jo tēvs negribot, ka viņa vakcinējas. "Es viņai biju palīdzējis sataisīt CV, pieteikumu, bet viņa – atsakās!" atceras Alfrēds. Jā, tēvs ir antivakseris. Un valsts iestādēs darbiniekiem jāvakcinējas.

Divas dienas vēlāk Alfrēds ieradās, lai parunātu ar tēvu, un sarunu ierakstīja. Vēl pāris dienu vēlāk to parādīja advokātei, kura palīdzēja mammai uzrakstīt tiesai pieprasījumu tiesiskajai aizsardzībai. To piešķīra 15. decembrī. Pusstundas laikā tēvam bija policijas klātbūtnē jāizvācas no mājām. Tika nomainīta slēdzene.

Turpina draudēt

Līdz ar tiesisko aizsardzību neizzuda varmākas būtība. Vīrietis joprojām turpina vajāt ar īsziņām, vairākkārt tuvojies gan Alfrēda, gan ģimenes dzīvesvietai. Reiz aizlīmējis durvju slēdzeni, lai ģimene netiek ārā. Sadauzījis novērošanas kameras koridorā, atslēdzis elektrību. Izsekojis bērnus pēc skolas, lai saprastu, kur ir sievas jaunā dzīvesvieta.

Draudi bija arī Alfrēdam. Viņš iesniedza tiesā prasību par tiesisko aizsardzību sev un pietiesāja morālo kompensāciju. "Viņš nāk, es ziņoju policijai, bet, kamēr atbrauc, paiet 40 minūtes. Tēvs jau ir prom," saka Alfrēds. Sācis filmēt, pats sniegt policijai liecības. "Ja neesi proaktīvs, nekas nenotiek."