Kritēriji skolu tīklu sakārtošanai būs atkarīgi no skolēnu blīvuma konkrētā pašvaldībā, tikšanās laikā ar medijiem pauda izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos Ramona Urtāne.
Viņa norādīja, ka šāda pieeja ļaušot paplašināt pierobežas jēdzienu, to attiecinot ne tikai uz Latgali, bet arī uz Valkas un Ventspils novadu, kā arī diferencēt valstspilsētas. Ņemot vērā, ka trīs valstspilsētās – Ogrē, Valmierā un Jēkabpilī – ir pagasti, nevarot sagaidīt to pašu, ko, piemēram, no Jelgavas.
Svarīgi esot arī nepazaudēt sasniedzamību. Urtāne norādīja, ka no 1. līdz 6. klasei bērnam būtu jāpavada ceļā uz skolu ne vairāk kā 40 minūtes, savukārt no 7. līdz 12. klasei lielāka nozīme ir attālumam starp skolām.
Šobrīd esot apmeklētas 35 no 43 pašvaldībām. Kā pauda Urtāne, šādas vizītes ļaujot saprast, kas konkrētai pašvaldībai ir traucējis līdz šim sakārtot skolu tīklu. Plānots, ka līdz maija beigām tiks apmeklētas visas pašvaldības, tai skaitā Rīga.
Pēc tam ministrija virzīs uz valdību kritērijus skolu tīklam, kas tiks izstrādāti, ņemot vērā iegūto informāciju un pašvaldību un pētnieku viedokli. Balstoties uz šiem kritērijiem, pašvaldībām no 2024./2025. mācību gada būs jāpieņem lēmumi par skolu tīkla izmaiņām.
Kā ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
