Iesaistīt izglītojošajā darbā medmāsas un skolu psihologus, vērtēt pedagogu gatavību un profesionalitāti, mācīt jau no bērnudārza vecuma, skolā neatņemt stundas sportam – šādi ieteikumi un kritika izskanēja trešdienas, 10. maija, Saeimas Sociālo un darba lietu un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kopsēdē, kas bija veltīta tematam par veselības mācības ieviešanu skolās.
Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) jau pērn izsūtīja vēstuli, aicinot deputātus atkārtoti ieviest skolās veselības mācību, jo bērnu un jauniešu zināšanas par šiem jautājumiem nav pietiekamas. Dažādās Saeimas komisijās par šo tēmu bijušas diskusijas jau iepriekš. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izveidot rīku, lai varētu veikt monitoringu un pārliecinātos, ko skolēni zina un ko – nē.
IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš (JV) sacīja, ka veselības jautājumi ir iekļauti vairākos mācību priekšmetos kopš 2018. gada, un šajā gadījumā nevarētu runāt par jauna mācību priekšmeta izveidi, jo jāņem vērā skolēnu lielā noslodze. "Jāiegūst dati un jāpieņem secinājumi, nevis ļaujamies vēja plūsmām," viņš norādīja.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece norādīja, ka, ņemot vērā veiktos Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījumus, vairāku gadu dinamikā redzams, ka veselības paradumi daudzās jomās pasliktinās – nepietiekamas fizikās aktivitātes, aptaukošanās un liekais svars, kā arī atkarību jautājumi. Viņa sacīja, ka profesionālajā izglītībā ir ieviests veselību veicinošs modulis, kura rezultāti un iegūtās prasmes tiks izvērtās darba grupā.
"Sākotnēji jāsaprot, kāda ir esošā situācija, trūkumi, labie piemēri un pie kā jāstrādā papildus," viņa uzsvēra.
Šajā darba grupā darbojas VM, IZM, SPKC, LJĀA, Pusaudžu resursu centra, biedrības "Papardes zieds" pārstāvji. To vada Valsts izglītības un satura centrs (VISC). Komisijas dalībnieki rosināja darba grupā iekļaut arī kādu medicīnas māsu, skolu vadītāju pārstāvjus, jo viņiem ikdienā būtu jāstrādā ar šiem jautājumiem.
Pusotras stundas laikā komisijas sēdē izskanēja ļoti daudz ideju, kas būtu jādara vai ko nevajadzētu darīt, ieviešot šādu mācību. Tāpat sēdes dalībnieku vidū nebija vienprātības – veselības mācībai jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam vai to moduļu veidā vairāk integrēt citos priekšmetos, nepalielinot skolēnu slodzi.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) sēdes noslēgumā sacīja, ka komisija gaidīs nākamo darba grupas starpziņojumu, tāpat viņa aicināja iekļaut tajā praktiķus, kā rosināja sēdes dalībnieki. "Visiem priekšā milzīgi liels darbs, ja domājam par veselīgu sabiedrību," viņa uzsvēra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
