Reportāža: 'Turiet doto vārdu' – mediķi protestā pieprasa lielāku finansējumu veselības aprūpei  (21)

Protestu rīko Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA). Lēsts, ka protesta akcijā varētu piedalīties ap 400 cilvēku.

Sanākušajiem mediķiem rokās bija sarkani baloni, kā arī dažādi plakāti – "Turiet doto vārdu!", "Veselība = cilvēktiesības", "Ar slimu tautu jūs ekonomiku neizārstēsiet", "Sāp šodien, pieraksts pie ārsta 2024.", "Ārsti ir kaut kas vairāk nekā baltie halāti" un citi.

LJĀA vadītājs Artūrs Šilovs norādīja, ka mediķi ceturtdienas protestā cīnās ne tikai par sevi un algām, bet arī par pacientiem, un viņš apbrīno, ka pacienti ar savu veselības stāvokli ir bijuši spējīgi kopā ar mediķiem pulcēties protestā.

"Ir jāatceras – līdz šodienas vakaram pa šo dienu Latvijā nomirs 79 cilvēki. No tiem 13 cilvēki ir tie, kuru nāve varētu tikt novērsta. Tie ir tie, kuriem nebija pieejama kvalitatīva veselības aprūpe. Tās bija novēršamas nāves", teica Šilovs, aicinot ieturēt klusuma brīdi.

LJĀA vadītājs uzsvēra, ka mediķu prasības ir ļoti vienkāršas – tagad un tūlīt jādod 140 miljoni eiro, lai budžeta izdevumi veselībai sasniegtu 12% no kopējā budžeta, nākamgad tie būs jau 310 miljoni eiro.

Pēc uzrunas mediķi vienojās kopējā sauklī "Par veselu Latviju!". Sanākušos vēroja arī vairāki Saeimas deputāti.

"Sustento" vadītāja Gunta Anča pauda: "Prieks, ka "neesam te vieni, esam kopā ar jaunajiem ārstiem un pacientiem. Tas ir ļoti svarīgi. (..) cilvēki nespēj dzīvot normālu, veselīgu dzīvi". Biedrība arī sagatavojusi atklātu vēstuli ar prasībām, ko iesniegs ceturtdien Saeimā.

Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece atgādināja, ka joprojām veselības finansējums vienam pacientam Latvijā būs daudz mazāks nekā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai. "Kāda ir politiskā atbildība – cik ilgi var teikt vienu, bet pēc gada aizmirst solīto."

"Prioritāte ir Latvijas cilvēks – vesels un darbspējīgs, tikai tad mēs kaut ko izdarīsim," pauda Aizsilniece, paužot cerību, ka Latvija nenonāks tādā situācija kā Rumānija, kura lūdz palīdzību Eiropai, jo nav ārstu, kas strādā.

Māsu asociācijas vadītāja Ilva Aršauska norādīja, ka vecākajai māsai šobrīd ir 89 gadi. Uz 1000 iedzīvotājiem šobrīd ir 3,3 praktizējošas masas, savukārt citās valstīs šis skaitlis ir 4,4. "Prioritāte noteikti nav atalgojums, bet finansējums nozarei," viņa uzsvēra.

Sanākušos uzrunāja arī veselības ministre Līga Meņģelsone, kas norādīja, ka prioritāte ir Latvijas cilvēks – vesels, darbaspējīgs – "tikai tad mēs šajā valstī kaut ko izdarīsim".

"Tāpēc veselības aprūpes sistēma ir tikpat svarīga kā aizsardzība. Slima nācija nevar aizstāvēt pati sevi. [..] Izdarīsim visu, lai pacienti būtu vērtība, un mediķi varētu ar gandarījumu iet uz darbu un ar gandarījumu iet mājās," norādīja Meņģelsone.

Viņa norādīja, ka finanšu ministrs ir solījis līdz maija beigām rast finansējumu citās ministrijās, lai varētu segt veselības nozares vajadzības, un viņai nav pamata neticēt finanšu ministram.

Arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības vadītāja Zane Liepiņa norādīja, ka iestājas par veselības aprūpi. "Deputāti sola, bet, kad nonākam līdz budžetam, viss apstājas". Tāpat viņa uzsvēra, ka "Ikvienam ir tiesības saņemt savlaicīgu rehabilitāciju".

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgs Rafaels Ciekurs: "Ja kādam šķiet, ka mēs te esam nākusi ar prieku un degsmi, tā tas nav. Katru reizi pie katra budžeta nākam un cīnāmies. Neatliekamajā palīdzība labi zinām, ko nozīme nepietiekama veselības aprūpe. Akūts stāvoklis izmaksā krietni vairāk nekā ambulatora aprūpe".

"Laika vairs nav," viņš aicina sanākušos saukt.

Savukārt LJĀA viceprezidents Jānis Vētra nolasīja uz ārzemēm aizbraukušo kolēģu vēstules, kurās parādās izdegšana, pārstrādāšanās, nespēja sniegt nepieciešamo palīdzību, zaudēta cerība strādāt pilnvērtīgi Latvijā. "Katrs astotais jaunais ārsts ir izlēmis pamest Latviju," statistikas datus akcentēja Vētra.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa (JV) uzsvēra, ka prasītais finansējums šogad tiks atrasts.

"Cilvēku veselībai jābūt prioritātei šodien. Esmu pārliecināta, ka šogad prasītie 140 miljoni tika atrasti, FM tie ir jāatrod," norādīja Bērziņa, atgādinot, ka premjers nākamnedēļ aicinājis mediķus uz sarunu.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzrunāja sanākušos, uzsverot, ka solidaritāte un atbalsts viens otram būs, jo problēmas ir līdzīgas. "Ja nākamnedēļ nav, sauciet mūs palīgā, darīsim vēl," par solīto finansējumu sacīja Vanaga.

LVSADA vadītājs Valdis Keris atgādināja, ka mediķi pērn jau divreiz rīkoja brīdinājuma streiku, šī ir trešā reize nepilna gada laikā. Tas parādot, cik situācija veselības nozarē ir slikta.

Uzrunājot protesta noslēgumā, Šilovs atgādināja politiķu solījumu, ka nauda veselības aprūpes sistēmai šogad tiks atrasta. Vienlaikus viņš prognozēja, ka protestā mediķiem nāksies doties arī septembrī.

Protestu mediķi noslēdza, dziedot "Nevis slinkojot un pūstot", un saucot "Zārks vai čemodāns".

Kā norādīts pasākuma aprakstā, pulcēšanās notika, "lai protestētu pret nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu, kā rezultātā veselības aprūpe Latvijas iedzīvotājiem strauji kļūst nepieejama un aug pacientu līdzmaksājumi veselības aprūpes pakalpojumiem".

Rīkotāji norāda, ka amatpersonām izvirzītās prasības atbilst jau iepriekš pašu politiķu apstiprinātajiem dokumentiem: šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumiem jāsasniedz 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem. Tam papildu nepieciešami aptuveni 140 miljoni eiro.

Savukārt 2024. gada budžeta ietvaros nepieciešams nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem, kam papildu vajadzīgi 310 miljoni eiro. Šos līdzekļus jāiegulda sabiedrības veselības pamatnostādņu realizācijai, kā arī pacientu līdzmaksājumu un rindu uz medicīnas pakalpojumiem mazināšanā, uzsver protesta rīkotāji.

Jau ziņots, ka mediķi protestēja arī 24. aprīlī, pievienojoties pedagogiem par darba samaksas celšanu. Tomēr nolemts, ka mediķi protestēs arī atsevišķi vēlreiz maijā.

Tāpat mediķi apsver rudenī rīkot arī plašāku streiku, ja prasības netiks izpildītas.