Latvija un Kanāda īstenos kopīgu iniciatīvu – apmācību programmu Ukrainas bruņoto spēku jaunākajiem virsniekiem Latvijā. Par to trešdien, 10. maijā, tikšanās laikā Otavā paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.
Aizsardzības ministrijā "Delfi" uzzināja, ka apmācības tiks uzsāktas tuvāko dienu laikā.
Kanādas bruņotie spēki apmācību veikšanai uz Latviju nosūtīs 10 instruktorus, savukārt Latvija nodrošinās ukraiņiem gan apmācību instruktorus, gan visu nepieciešamo dzīvei Latvijā
"Krievijas karš Ukrainā ir satricinājis globālo kārtību, kādu to zinājām līdz šim. Sagaidāms, ka tas atstās savu ietekmi uz globāliem procesiem vēl daudzus gadus. Mums ir jāiegulda līdzekļi savu aizsardzības spēju stiprināšanā un jādara tas straujāk, kā bija plānots iepriekš. Vienlaikus mums ir jāturpina sniegt viss iespējamais atbalsts Ukrainai. Latvija un Kanāda jau līdz šim ir sniegušas ļoti būtisku atbalstu Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem. Man ir patiess gandarījums, ka esam apvienojuši spēkus un kopīgi Latvijā īstenosim Ukrainas bruņoto spēku jaunāko virsnieku apmācības programmu, kas stiprinās Ukrainas militārās spējas cīnīties ar Krievijas okupāciju," uzvērusi Mūrniece.
"Šai apmācību programmai nav beigu datuma. Tas nozīmē, ka tā tiks turpināta tik ilgi, cik Ukrainas bruņotie spēki paudīs tādu nepieciešamību," viņa norādījusi.
Kanādas un Latvijas plānotās Ukrainas bruņoto spēku jaunāko virsnieku apmācības sniegs ieguldījumu Ukrainas cīņā ar Krieviju, kā arī būs vēl viena iespēja stiprināt divpusējo Kanādas un Latvijas sadarbību militārā jomā.
Tikšanās laikā aizsardzības ministres pārrunāja arī citus divpusējos sadarbības jautājumus aizsardzības jomā, tai skaitā, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā attīstīšanu no bataljona līdz brigādei, kā arī abu valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā.
Kanādas aizsardzības ministre atkārtoti apliecināja Kanādas negrozāmo apņemšanos īstenot Madrides samita laikā pieņemtos lēmumus. Ananda informēja, ka Kanāda ir uzsākusi paātrinātu iepirkuma procedūru, lai iegādātos jaunas militārās spējas – prettanku ieročus, pretdronu sistēmas un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas – tās vadītājai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā. Ministre uzsvēra, ka šobrīd Kanāda aktīvi veic pārrunas ar pārējām kaujas grupas dalībvalstīm par to iespējām palielināt savu ieguldījumu, lai sasniegtu noteikto mērķi – attīstīt kaujas grupu līdz pilnvērtīgai kaujas brigādei.
"Latvija atzinīgi novērtē Kanādas ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas tālākā attīstībā. Pildot Madrides samita laikā paustās apņemšanās, Latvija kā vienu no prioritātēm izvirzījusi Sēlijas poligona izveidi paātrinātā kārtībā, lai nodrošinātu kaujas grupas karavīriem nepieciešamās apmācību un sadzīves infrastruktūras vajadzības", paudusi Mūrniece.
Savukārt 9. maijā Mūrniece kopā ar Anandu apmeklēja Kanādas bruņoto spēku Petavavas bāzi, kur tikās ar bāzes vadību un karavīriem, kuri šovasar dosies uz Latviju, lai dienētu Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, kā arī iepazinās ar bāzes infrastruktūru. Tāpat aizsardzības ministre Otavā tikās arī ar Kanādas Parlamenta Aizsardzības komisijas (Standing Committee on National Defence) deputātiem un diskutēja par ģeopolitisko situāciju un izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras demokrātiskā pasaule, risinājumiem šo izaicinājumu pārvarēšanai, kā arī Latvijas un Kanādas līdzšinējo un plānoto divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.
Godinot Kanādas militārajā dienestā bojāgājušos karavīrus, Mūrniece nolika vainagu Kanādas kara muzeja Piemiņas zālē.
Darba vizītes laikā aizsardzības ministre tikās arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Otavā un pateicās par latviskās identitātes kopšanu un saglabāšanu Kanādā.
No 8. maija līdz 11. maijam aizsardzības ministre Mūrniece darba vizītē apmeklē Kanādu, kur Otavā tiekas ar Kanādas aizsardzības nozares amatpersonām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
