EP vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī, konceptuāli lemj Saeima

Minētos grozījumus virzīja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura vēlas pilnveidot vēlēšanu kārtību, līdzīgi kā 2022. gada Saeimas vēlēšanās nodrošinot vēlētājiem iespēju EP vēlēšanās izraudzīties sev ērtāko vēlēšanu iecirkni, kā arī plašākas iespējas nobalsot iepriekš. Komisijas ieskatā, izmaiņām arī paredzama pozitīva ietekme uz vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās.

Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju, EP vēlēšanās vēlētājs vēlēšanu dienā var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts vai arī – triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas – vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, ja tajā var nodrošināt vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, un pārliecinoties, ka vēlētājs nav jau nobalsojis, iekļaujot vēlētāju savā vēlētāju sarakstā.

Tomēr CVK uzskata, ka vēlētāju ērtībām un dalības iespēju palielināšanai nepieciešams EP vēlēšanu balsošanas kārtību pielīdzināt 2022. gada Saeimas vēlēšanu balsošanas kārtībai, lai vēlētājs varētu nobalsot klātienē pēc izvēles viņam ērtākajā vēlēšanu iecirknī gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā.

Tādējādi likuma izmaiņas paredz, ka vēlētāji gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā varēs nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī un balsstiesību pārbaudi, kā arī principa "viens vēlētājs – viena balss" ievērošanu nodrošina ar Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (ETVR) palīdzību.

Likumprojekts arī paredz veikt izmaiņas vēlēšanu iecirkņu darba laikā. Izvērtējot līdzšinējo vēlēšanu pieredzi, CVK konstatēja, ka vēlētāju skaits, kuri nobalso vēlēšanu dienas rītā stundā no pulksten 7 līdz 8, ir neliels un būtu lietderīgi noteikt, ka iecirkņus atver pulksten 8.

CVK ieskatā, tas atvieglotu vēlēšanu iecirkņu komisiju darbu, samazinot nogurumu balsu skaitīšanas laikā vēlajās nakts stundās, kā arī ļautu ekonomēt līdzekļus vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzībai.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka EP vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi darbojas no pulksten 8 rītā līdz pulksten 20. CVK piebilst, ka vienveidībai visu vēlēšanu procesos šāds darba laiks būtu nosakāms arī Saeimas un pašvaldības domes vēlēšanās, tautas nobalsošanā.

Tāpat spēkā esošais likums noteic, ka iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos var nobalsot: trešdien no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien no pulksten 9 līdz 12, piektdien no pulksten 10 līdz 20.

Likumprojektā piedāvāts šos laikus mainīt atbilstīgi 2022. gada Saeimas vēlēšanu pieredzei, kas pierādīja, ka piemērotāki iepriekšējās balsošanas laiki būtu pirmdien no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien no pulksten 9 līdz 12, piektdien no pulksten 10 līdz 16.

"Tas ļaus vēlētājiem, kuriem nav iespējams nobalsot jau no trešdienas, to izdarīt agrāk – pirmdienā pirms vēlēšanu dienas. Savukārt iecirkņu darba laika maiņa piektdienā atceļ 2019. gada EP vēlēšanu laikā tehnisku iemeslu dēļ steidzamības kārtā pieņemto ārkārtējo darba laiku un ļauj vēlēšanu iecirkņu komisijām labāk sagatavoties ilgajām darba stundām vēlēšanu dienā," skaidroja CVK.

Vēlētājiem, kuri nevarēs nobalsot vēlēšanu dienā, būs dažādas izbrīvējama laika iespējas iepriekšējās dienās, tāpēc iepriekšējā balsošana gan līdz šim, gan ierosinātos likuma grozījumos noteikta atšķirīgos diennakts laikos – vienu dienu vakarā, vienu dienu no rīta un vienu pa dienas vidu.

Tāpat EP likumā plānots noteikt, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības (ES) pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Saeima lēma likumprojektam noteikt steidzamību, līdz ar to izmaiņas stāsies spēkā pēc tam, kad parlaments likuma grozījumus pieņems otrajā lasījumā.