'Jaunā vienotība' Valsts prezidenta amatam virza Edgaru Rinkēviču  (82)

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis informēja, ka trešdien, 10. maijā, vakarā tika sasaukta politiskā spēka frakcijas sēde, lai pārrunātu jautājumu par Valsts prezidenta vēlēšanām. Viņš atgādināja, ka, "Jaunā vienotība" pauda gatavību atbalstīt Nacionālās apvienības virzīto, līdzšinējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, un šim kandidātam tika meklēts plašāks atbalsts.

"Ja pirms mēneša iespējamais atbalsts Levitam tika kalkulēts 49 balsis, tad vakar tās bija 39 balsis," secināja Latkovski.

Ņemot to vērā, "Jaunās vienotības" frakcija jau pirms Levita paziņojuma par nekandidēšanu uz otru termiņu pārrunāja radušos situāciju un sprieda par iespēju virzīt savu Valsts prezidenta amata kandidātu. Politiskā spēka frakcija atkārtoti tikās šodien un vienbalsīgi lēma virzīt augstajam amatam Rinkēviča kandidatūru.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka politiskais spēks par Rinkēviča kandidatūru vienojās "lielā vienprātībā". Premjers arī uzskaitīja vairākus argumentus par labu Rinkēvičam, pirmkārt, Valsts prezidenta galvenais uzdevums ir pārstāvēt Latviju starptautiski, gādāt par drošību un noturēt skaidru kursu, kādu valsts uzņēmusi vairāk nekā 30 gadus.

"No visiem mūsu valsts aktīviem politiķiem Rinkēvičs ir unikāli viskvalificētākais šim amatam. Edgaram ir iespējams visdziļākā pieredze, kompetence un gatavība šim amatam. Ne mazāk svarīgi, ka Rinkēvičs personīgi pazīst citu valstu spēlētājus, jo, strādājot ārlietu ministra amatā, viņam ir visplašākā tiešo kontaktu bāze, kas viņam palīdzēs darbā," uzsvēra Kariņš.

Tāpat Premjers uzsvēra, ka Rinkēvičs "ir absolūti prognozējams" Valsts prezidenta amatā, Rinkēvičs nav nezināms kandidāts, par kur nav pārliecības, kā viņš izturēs pārbaudījumu ar varu un atpazīstamību.

"Rinkēviča kurss, vēsais saprāts ir plaši zināms. Ja paskatās no malas, ir viegli secināt, ka viņš ir viskompetentākais un vissagatavotākais Valsts prezidenta amata kandidāts, kāds valstī sen nav bijis," uzsvēra Kariņš.

Savukārt Rinkēvičs norādīja uz sarežģītu laiku, kādā dzīvojam, proti, Krievijas īstenoto karu Ukrainā, tāpēc viņam Valsts prezidenta amatā svarīgākais jautājums šķiet iekšējā un ārējā drošība. "Ja Saeima man dos dāvās uzticību, tad turpināšu Levita iesākto drošības jautājumos, bet citā kvalitātē," sacīja ārlietu ministrs un piebilda, ka viņa līdzšinējā starptautiskā pieredz un kontakti ļaus Valsts prezidenta pienākumus sākt pildīt jau ar pirmo dienu, "bez iesildīšanās".

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka no Satversmes viedokļa Valsts prezidenta amats ir politiski neitrāls, tas nozīmē, ka, neskatoties uz viņa patreizējo politisko piederību "Jaunajai vienotībai", viņš būs absolūti politiski neitrāls. "Tas ir princips, ko Valsts prezidents cenšas ievērot," pauda Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs dzimis 1973. gadā. 1995. gadā Latvijas Universitātē viņš ieguvis bakalaura grādu vēsturē, bet 1997. gadā tai pašā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. 2000. gadā Rinkēvičs ASV Nacionālās aizsardzības universitātē ieguvis maģistra grādu nacionālās drošības resursu stratēģijās.

No 1993. gada līdz 1994. gadam Rinkēvičš bijis Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos.

Savukārt laika posmā no 1995. gada līdz 2008. gadam ieņēmis amatus Aizsardzības ministrijā – strādājis Politikas departamentā, bijis valsts sekretāra vietnieks, kā arī valsts sekretārs. 2000. gadu sākumā viņš bijis Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, bet vēlāk – NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājs.

No 2008. gada līdz 2011. gadam viņš bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs. Vēlāk Rinkēvičs iesaistījās "Zatlera reformu partijā" un kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās. Pēc ievēlēšanas viņš kļuva par ārlietu ministru un šo amatu ieņem joprojām.

14. Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs kandidēja no "Jaunās vienotības" Rīgas saraksta. Ar 95 119 saņemtām balsīm viņš Saeimas vēlēšanās bija populārākais deputāta amata kandidāts.

2014. gada novembrī Rinkēvičs publiski paziņoja, ka ir homoseksuāls.

Jau vēstīts, ka "Jaunā vienotība" bija gatava Valsts prezidenta amatā atbalstīt Nacionālās apvienības virzīto, līdzšinējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, tomēr, Levits trešdien, 10. maijā, pavēstīja, ka tomēr nekandidēs.

Līdz šim Valsts prezidenta amatam izvirzīti divi pretendenti – "Apvienotā saraksta" dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un partijas "Progresīvie" virzītā bijusī Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto.