Valsts pakalpojumos internetbanku identifikācijas vietā plāno pāriet uz krietni nepopulārāko e-parakstu  (43)

Pašlaik iedzīvotāji, autentificējoties valsts pakalpojumu saņemšanai, daudz biežāk izmanto internetbanku funkcionalitāti, piemēram, valsts izveidotajā vienotās pieteikšanās modulī, kuru lietotāju identificēšanai lieto "Latvija.lv" un citi valsts portāli, šogad janvārī 2,6 miljonus reižu izmantota internetbanka, savukārt valsts e-paraksta veidi - tikai pusmiljonu reižu.

Tomēr autentifikācijā plānots arvien virzīties prom no internetbanku izmantošanas, skaidrojot to ar banku iebildumiem un valsts garantijām e-paraksta drošībai. Nacionālais veselības dienests jau brīdinājis, ka no nākamā gada e-veselībai vairs nevarēs piekļūt ar internetbankas identifikācijas rīkiem, bet tikai ar e-parakstu. Šādas izmaiņas bija plānotas jau no 2017.gada, taču banku izveidotie identifikācijas rīki izrādījušies daudz populārāki un termiņš pārcelts līdz 2024.gada sākumam.

Veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) skaidrojusi, ka eID karte ir drošāka, tomēr viņa atzinusi, ka visiem tā vēl nav pieejama. Viņa sola, ka iedzīvotāji tikšot informēti par izmaiņām.

Kopš gada sākuma internetbanku rīki vairs neder tieslietu elektroniskajai sistēmai e-lieta. Galvenais iemesls pārējai šajā jomā bijis tas, ka valsts e-paraksta rīkiem ir piešķirts kvalificēta identifikācijas līdzekļa statuss, bet banku rīkiem tāda nav.

"Cert.lv" eksperts Kristiāns Teters skaidrojis, ka nevar apgalvot, ka valsts piešķirtais statuss nozīmē lielāku drošību, lai arī viņš atbalsta iešanu kvalificētās identifikācijas virzienā. Vienlaikus viņš atzīmējis, ka autentifikācijas rīku izvēle ir katra e-pakalpojuma sniedzēja izvēle, izvērtējot riskus.

Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra gan uzsvēruši, ka pēc pašu iniciatīvas e-lietu un e-veselības piemēriem nesekos, jo vēlas, lai cilvēkiem būtu vairāk veidu, kā pieslēgties to e-pakalpojumiem.

Tikmēr banku veidotā Finanšu nozares asociācija paudusi, ka internetbanku rīku lietošana valsts portālos bijis tikai pagaidu risinājums, kas ievilcies. "Bankas ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, un šobrīd mēs nodrošinām arī daļēji identifikācijas pakalpojumu sniegšanu, kas nav īsti bankai specifiska darbība. Tikmēr paralēli jau pastāv juridiskie subjekti, kas piedāvā šos pakalpojumus, un valstij būtu tikai loģiski pāriet," izteicies asociācijas konsultants Armands Onzuls. Savukārt individuālās atbildēs četras lielākās Latvijas bankas gan būtiskus iebildumus pret savu sistēmu izmantošanu nav paudušas.

Par digitālo pārvaldi atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka esot saņemti signāli no bankām par to, ka valsts paļaušanās uz to identifikācijas rīkiem kļūstot par apgrūtinājumu. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols norādījis, ka pāreja uz kvalificētajiem identifikācijas līdzekļiem notiks, taču process būšot pakāpenisks. Ar internetbanku rīku ierobežošanu e-pakalpojumos valsts nesteigšoties, kamēr bankas nespiedīs to darīt.

Ministrijas pārstāvis arī norādījis, ka lielai daļai internetbanku lietotāju pāreja būtiskas problēmas varētu nesagādāt, ja drīzumā kvalificētā rīka statusu iegūs "Smart ID", kuru lieto "Swedbank", "SEB" un "Luminor", taču ne "Citadeles" klienti. "Smart ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" statusu cenšas iegūt jau vairāk nekā trīs gadus. Kad tas būs iegūts, ar "Smart ID" varēs piekļūt valsts pakalpojumiem bez banku starpniecības.

Statusu piešķir Aizsardzības ministrijas paspārnē esošā Digitālās drošības uzraudzības komiteja. Ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons procesa ilgumu skaidro ar to, ka komersantam jānodrošina piekļuve PMLP rīcībā esošajiem iedzīvotāju datiem, kā arī pārbaudes esot skrupulozas un laikietiplīgas. Lēmums par statusa piešķiršanu "Smart ID" faktiski jau esot pieņemts pagājušajā nedēļā, tomēr pilnībā process vēl nav noslēdzies.