Valsts prezidenta vēlēšanas neiezīmē problēmas koalīcijā, pirmdien, 15. maijā, preses konferencē sacīja koalīcijā esošo politisko spēku – "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Valsts prezidenta amatam izvirzīti trīs pretendenti – "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns, "Jaunās vienotības" virzītais Edgars Rinkēvičs (JV) un partijas "Progresīvie" virzītā Elīna Pinto.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars informēja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks tuvākajās dienās sāks uzklausīt Valsts prezidenta amata kandidātus. Politiķis uzsvēra, ka AS no sava vidus ir atradusi piemērotāko Valsts prezidenta amata kandidātu, ņemot ērā valsts vajadzības ekonomikā, labklājībā un drošībā.
Tavara vērtējumā, JV virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Rinkēvičs ir "pietiekoši spēcīgs kandidāts".
"Valsts prezidenta vēlēšanās ir jāuzvar tam kandidātam, kurš ir kompetentākais un spēj savākt visvairāk balsis. Jāuzvar ir labākajam. Ja Rinkēvičs var savākt lielāku atbalstu par Pīlēnu, tad Saeimas vairākuma griba ir jārespektē," sacīja Tavars.
Viņš arī atzina, ka koalīcijas partneri ir aicināti "neuzmest lūpu", ja vairāk balsis iegūs Pīlēns, kā arī AS "neuzmetīs lūpu", ja vairāk balsu iegūs Rinkēvičs.
Tavars uzsvēra, ka Valsts prezidenta vēlēšanām nevajadzētu būt saistītām ar koalīcijas stabilitāti.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka pēdējās trīs nedēļas viņš atkārtoti aicinājis koalīcijas partnerus meklēt kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu, tomēr šis ierosinājums tika noraidīts.
"Notikumi attīstījās tā, ka JV izvirzīja savu Valsts prezidenta amata kandidātu. Rinkēvičs, iespējams, ir spēcīgākais no šī brīža potenciālajiem kandidātiem," uzsvēra Kariņš.
Savukārt Tavars atzina, ka premjers tiešām vairākkārt aicināja virzīt koalīcijas kopīgu prezidenta amata kandidātu un AS piedāvāja Pīlēnu, tomēr šis priekšlikums tika noraidīts.
NA Saeimas frakcijas deputāts Jānis Grasbergs uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nākamā Valsts prezidenta amatā redz tādu, kas nebūtu iecelts politiskās vienošanās rezultātā. Viņš nez]izslēdza iespēju, ka Valsts prezidents varētu netikt ievēlēts pirmajā un otrajā kārtā, tāpēc valsts augstākās amatpersonas izraudzīšanās process varētu sākties no jauna.
Ņemot vērā koalīcijas partneru atšķirīgo nostāju gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās partneri tika aicināti vērtēt koalīcijas stabilitāti. Kariņš atturējās sniegt vērtējumu, norādot, ka koalīcija strādā, tā darba secībā izskata jautājumus, nesen pieņēma budžetu un pakāpeniski turpina darīt savu darbu.
Grasbergs norādīja, ka koalīcijā ir kādas "mazākas lietas", par kurām politiskie spēki nevar vienoties, tomēr tā ir daļa no darba procesa. Viņa vērtējumā, koalīcijas sadarbība norit labi.
Savukārt Tavars aicināja nošķirt koalīcijas ikdienas darbu un Valsts prezidenta vēlēšanas. Kopumā viņš politisko spēku sadarbību vērtēja kā labu, vienlaikus atzina, ka līdz Valsts prezidenta vēlēšanām "zināma spriedze pastāv", bet tā nav nepārvarama. Tavars uzsvēra, ka Valsts prezidenta vēlēšanas nav saistītas ar kādām izmaiņām koalīcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
