Pēc gaidāmo izmaiņu veikšanas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredzēts, ka priekšvēlēšanu publiskās uzstāšanās reizēs būs jārunā valsts valodā jeb latviski, bet privātākās sarunās varētu būt ļauts runāt arī citā valodā, šāds redzējums otrdien iezīmējās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Komisijas sēdē deputāts Oļegs Burovs (LPV) vaicāja, vai būs ļauts pie priekšvēlēšanu telts ar cilvēkiem privāti runāt viņu dzimtajā, piemēram, krievu valodā.
Atbildīgo iestāžu pārstāvji un par likumprojekta virzību atbildīgie deputāti skaidroja, ka privātās sarunās pie priekšvēlēšanu telts nebūšot liegts izmantot citu valodu. Tiesībsarga pārstāve gan pieļauj, ka, ņemot vērā piedāvāto formulējumu likumā, šis jautājums varētu nonākt līdz tiesvedībām.
Savukārt uzrunām un rakstiskajiem materiāliem gan būs jābūt valsts valodā, atzīmēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV).
Atbildot uz Burova pausto, Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (NA) aicināja kolēģi "nekāpties atpakaļ" attiecībā uz virzību par valsts valodas izmantošanu un nemēģināt domāt, kā apiet gaidāmo regulējumu, ar runāšanu "par kluso vai kādam čukstot ausī".
Komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) un komisijas kopīgi izveidoto priekšlikumu, kas pie nepieciešamības vēl tiks precizēts.
Pašlaik plānots likumā varētu tikt noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā apmaksātā sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos un internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām aģitācijas materiāli varēs saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija varēs tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš komisijas sēdē norādīja, ka atbalsta komisijas un TM virzīto priekšlikumu.
NEPLP vadītājs pozitīvi novērtēja, ka grozījumos nav paredzēta iepriekš darba sarunās izskanējusī iespēja, ka tiktu noteikts, ka uz diskusiju raidījumiem neattiektos priekšvēlēšanu aģitācija. Tādējādi netiks pieļauta iespēja apiet Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu, vienlaikus saglabājot iespēju veidot diskusiju raidījumus arī svešvalodā, kā arī izpildot nosacījumu par valsts valodas izmantošanu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā, atzīmēja Āboliņš.
Kā ziņots, koalīcijas deputāti virzījuši grozījumus, lai priekšvēlēšanu aģitācija pamatā notiktu valsts valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
