Spilgtas ar Edgaru Rinkēviču (JV) saistītas epizodes kādreizējiem līdzgaitniekiem ir grūti atsaukt atmiņā. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Rinkēviča darba pieredze mērāma desmitgadēs, tāpēc daļa atmiņu noplok laika nogrieznī. Otrkārt – pašreizējais prezidenta amata kandidāts savā karjerā nav izcēlies ar individuāliem uzmanību piesaistošiem uznācieniem. Kādreizējais politiķis Valdis Birkavs jau pērn pauda, ka "Rinkēvičam ir laiks mainīt darbu". Tiesa, viņaprāt, ne pret vietu prezidenta pilī.
Ar "Latvijas ceļu" līdz tā galam
Jūrmalnieks Rinkēvičs politikā ir kopš 1998. gada. Viņš bija partijas "Latvijas ceļš" (LC) biedrs līdz 2004. gadam. Kā teic viens no šīs partijas dibinātājiem Valdis Birkavs, "Rinkēvičs bija jauniešu organizācijas aktīvs dalībnieks". Iesaistīšanās partijā un politikā bijusi likumsakarīga, stāsta Birkavs. "Viņš jau tajā brīdī vēl bija ļoti jauns. Viņš bija vēl žurnālists, rakstīja par ārlietām. (..) Viņš taču studēja vēsturi un politiku," viņš paskaidro. Rinkēvičs žurnālista arodā, Latvijas Radio, bija gadu – laikā no 1993. līdz 1994. gadam.
Pēc tam līdz 2008. gadam Rinkēvičs ieņēma dažādus amatus Aizsardzības ministrijā (AM). Viņš pielika savu pirkstu arī pie tā, lai Latvija būtu daļa no NATO, – bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos šajā organizācijā. AM Rinkēviča kabinets vienmēr bijis auksts. Viņš par to atvainojies viesiem un paskaidrojis, ka "viņam tā patīk, jo viņš ir kā pingvīns", atminas "Delfi" žurnālists Viesturs Radovics, kurš viņu intervēja AM valsts sekretāra amatā. Nostrādātie darba gadi AM, kā izriet no pašreizējā eirokomisāra Valda Dombrovska paustā, pēcāk kļuva par priekšrocību viņa ilggadējam darbam ārlietu ministra amatā.
Ja Rinkēvičs kļūtu par prezidentu, viņam regulāri būtu jāpārvar pašam sevi, pauž viņa laikabiedri. Piemēram, Žanete Grende, Rinkēviča "klasesbiedrene" Dombrovska trešajā valdībā, norāda, ka tauta prezidenta godā sagaida tādu kā tēvu, psihologu. "Tas, man liekas, katram cilvēkam būtu izaicinājums. (..) Tas Edgaram būtu tas grūtākais – ar visiem, visiem sarunāties un izturēt to," viņa paskaidro. Abu starpā, strādājot valdībā, izveidojās draudzīgas saites. Mēdza diskutēt par mākslas robežām.
Ārlietu ministra krēsls – iekārots
Pašreizējā amatā Rinkēvičs ir 12. gadu. Amatā pavadītais laiks, kā pieļauj Grende, signalizē par vairākām lietām. Pirmkārt – viņš bijis īstajā vietā un darbs padodas. Otrkārt – viņā ir vēlme būt ministram. Grendei gan tā ir grūti izprotama. "Tas tomēr ir ļoti sarežģīts un nogurdinošs 24/7 darbs. Tas, ka to var izturēt, norāda, ka viņam ir ļoti laba veselība," viņa noteic. Rinkēvičam patīk sevi uzturēt labā fiziskajā formā, zina stāstīt Piebalgs, kurš arī ir jūrmalnieks: "Viņš katrreiz brauca ar velosipēdu uz manu galu no savas mājas. (..) Tas, protams, vasaras laikā, kad arī ārpolitiskā dienaskārtība ir nedaudz mierīgāka."
Ārlietu ministra amats ir iekārojams – mainīga globālā dienaskārtība, nav jālien tik dziļās detaļās kā, piemēram, enerģētikas ministram, nav noteiktas grupas vērsts spiediens "mums vajag lielākas algas", kāds tas ir, piemēram, veselības vai izglītības ministram, stāsta Piebalgs. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka tieši ĀM gada sākumā cēla trauksmi par nespēju piesaistīt darbiniekus ministrijai nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ.
Vērtējumi par Rinkēviča paveikto ārlietu ministra amatā iedalāmi divos flangos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
