Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem Ukrainā, ir maldīgi uzskatīt, ka Krieviju šis karš ir novājinājis un tā nav spējīga uz jauniem stratēģiskiem pārsteigumiem, šādu viedokli pirmdien, 22. maijā, pauda Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), uzrunājot Ziemeļu grupas aizsardzības ministrus tikšanās laikā Polijā.
Sanāksmē, pārrunājot NATO ziemeļaustrumu flanga drošības jautājumus, ministri bija vienisprātis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis drošības vidi. Krievijas agresīvā pozīcija rada tiešus draudus visas eiroatlantiskās telpas drošībai, stabilitātei un labklājībai. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt sniegt militāro atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas brutālo agresiju.
"Neskatoties uz konvencionāliem draudiem mūsu reģiona drošībai, mums jābūt gataviem, ka Krievija turpinās izmantot arī plašu hibrīdo un kodoldraudu arsenālu, lai iebaidītu un vājinātu rietumu atbalstu Ukrainai. Tāpēc mums ir jāpaliek vienotiem un konsekventiem savā atbalstā Ukrainai un arī turpmāk jābūt dzinējspēkam, kas konsolidē un apvieno rietumu demokrātijas visam iespējamam atbalstam Ukrainai," uzsvēra Mūrniece.
Aizsardzības ministre informēja kolēģus, ka Latvijas militārais atbalsts, iekļaujot pēdējo militārā atbalsta paketi Ukrainai, jau pārsniedzis 1% no valsts iekšzemes kopprodukta. Latvija šobrīd koncentrē spēkus, lai apmācītu Ukrainas bruņoto spēku virsniekus un karavīrus. Pirms nedēļas uzsākta jauna Latvijas un Kanādas iniciatīva, lai Latvijā apmācītu Ukrainas jaunākos virsniekus.
Savukārt, pārrunājot Ziemeļu grupas valstu prioritātes NATO samitā Viļņā, aizsardzības ministri pauda pārliecību, ka, lai stātos pretī Krievijas radītajiem pašreizējiem un arī nākotnes draudiem, Viļņas samitā pieņemtajiem lēmumiem ir jāstiprina Alianses atturēšanas un aizsardzības spējas reģionā.
"Latvija turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā un jaunu spēju attīstībā, vienlaikus tā stiprinot NATO un īpaši Alianses ziemeļaustrumu flanga drošību. Mēs konsekventi palielinām valsts aizsardzības budžetu – šogad tie ir 2,25% no iekšzemes kopprodukta, 2025. gadā sasniegs 2,5%, bet dažus gadus pēc tam jau 3% no iekšzemes kopprodukta," teica aizsardzības ministre.
Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kas ietver divpadsmit valstis – Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Islandi, trīs Baltijas valstis, Vāciju, Poliju, Nīderlandi un Lielbritāniju. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.
Ziemeļu grupas aizsardzības ministru tikšanās notiek divas reizes gadā. Katru pusgadu Ziemeļu grupas vadība tiek uzticēta kādai citai dalībvalstij, un pašlaik Ziemeļu grupas vadošā valsts ir Polija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
