Saeima ceturtdien, 25. maijā, vienbalsīgi otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā, tādējādi atļaujot laulāties pēc dievturu noteikumiem.
Līdz šim Civillikums noteica, ka gadījumā, ja laulājamie pieder pie luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.
Ar Saeimas lēmumu minētais saraksts tiek papildināts ar dievturiem.
Iebildes pret konkrētajiem likuma grozījumiem pauda opozīcijas deputāts Mārcis Jencītis (LPV), kurš aicināja saglabāt likuma redakciju vai arī papildināt to ar citām Latvijā esošam konfesijām, piemēram, vasarsvētku, reformātu, evaņģēlisko kristiešu u.c. Viņš piebilda, ka dievturu draudzē ir pustūkstotis cilvēku, turpretī vasarsvētku draudzē vairāk nekā 2000.
Deputāts Andrejs Judins (JV) paskaidroja, ka katrs konfesijas gadījums būtu vērtējams individuāli. Savukārt, pamatojot dievturu iekļaušanu konfesiju sarakstā, deputāts atsaucās uz Satversmes preambulu, kurā ir uzsvēra latviska dzīvesziņa un kristīgās vērtības.
No Tieslietu ministrijas apkopotās informācijas izriet, ka 2020. gadā Latvijā bija 542 dievturi. Latvijas Dievturu Sadraudzē kopumā ir 11 draudzes un dievturu garīgais personāls – 17 cilvēki.
"Latvijas enciklopēdijā" teikts, ka dievturība ir specifiska jaunradītas reliģijas un nacionālisma kustība, kas veidojusies Latvijā 20. gs. 20.–30. gados un pastāv arī mūsdienās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
