Valmieras novada pašvaldībā izveidotā "Ielu nosaukumu izpētes un izvērtēšanas darba grupa" ir izvērtējusi Valmieras novadā esošo ielu nosaukumu atbilstību mūsdienu politiskajai iekārtai un situācijai, informē pašvaldība.
Kopumā eksperti izpēti veica deviņām ielām Valmieras novadā: Pleskavas, Andreja Upīša, Leona Paegles, Linarda Laicena un Riharda Gredzena ielām Valmierā; Jāņa Vintēna ielai Burtniekos, Pionieru ielai Valmiermuižā, Oktobra ielai Matīšos un Uzvaras ielai Sedā, lai sniegtu profesionālus argumentus nosaukumu maiņai vai pamatojumu seno nosaukumu atjaunošanai, vai jaunu nosaukumu piešķiršanai.
Vēl pirms darba grupas izveides pašvaldība saņēma iedzīvotāju aicinājumus vairākām ielām veikt nosaukuma maiņu. Tāpat 29 iedzīvotāji atsaucās no 22. marta līdz 20. aprīlim pašvaldības izsludinātajam aicinājumam iesniegt savus priekšlikumus. Darba grupa izvērtēšanas procesā ņēma vērā gan iedzīvotāju priekšlikumus, gan sniedza savu pamatojumu. 25. maijā domes deputāti lēma, ka līdz 1. jūlijam novada iedzīvotāji jāiepazīstina ar ekspertu pamatojumu nosaukumu saglabāšanai divām ielām, nosaukumu maiņai piecām ielām, savukārt divu ielu nosaukumu izvērtēšana vēl jāturpina.
Valmieras valstspilsētā Pleskavas ielas nosaukums paliek, pamatojoties uz to, ka Pleskava kā tranzīta galamērķis un pilsēta pastāvēja jau 13. gadsimtā un ielai nosaukums dots pirms padomju varas okupācijas režīma. Tas, visticamāk, dots, norādot virzienu uz Pleskavu, nevis saistību ar lielvalsti.
Arī Linarda Laicena ielai paliek tās esošais nosaukums, ņemot vērā to, ka Laicena devums literatūrā un rakstniecībā ir cieši saistīts ar Valmieru un viņš jau 1917. gadā izdevis brošūru par neatkarīgas Latvijas ideju. Par savām turpmākajām politiskajām kļūdām viņš samaksāja vēl pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā.
Andreja Upīša ielu ir ierosinājums pārdēvēt valmierieša, rakstnieka Pāvila Rozīša vārdā. Jau iepriekš tika vēstīts, ka Upītim nav saistība ar Valmieru, tikmēr Pāvils Rozītis kā rakstnieks un ievērojams valmierietis ir mazliet atstāts novārtā, ņemot vērā, cik populārs ir viņa sarakstītais romāns "Valmieras puikas", kas saistīts ar 1905. gada revolūcijas notikumiem Valmierā, norāda pašvaldībā.
Riharda Gredzena ielu plānots pārdēvēt par Hermaņa Endzeliņa ielu. Hermanis Endzeliņš savā garajā mūžā bija daudzu biedrību un organizāciju dibināšanas iniciators un vadītājs. Viņa darbības vadmotīvs – veicināt latviešu zemnieku saimniecisko, politisko un kulturālo kopdarbību. Vislielāko nozīmi viņa un daudzu toreizējo valmieriešu dzīvē ieguva 1898. gadā dibinātā Kauguru (vēlāk – Baltijas) lauksaimniecības biedrība, kas jau darbības sākumā apvienoja zemniekus no astoņām draudzēm Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķī.
Savukārt Matīšos Oktobra ielu ierosina pārdēvēt par Kārļa Ābeles ielu, kas ir darba grupas izvirzīts priekšlikums. Kārlis Ābele dzimis Bauņu pagastā, tagadējos Matīšos. Bijis latviešu strēlnieku virsnieks, 1919. gadā cīnījies pret Sarkano armiju un bermontiešiem, par ko apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Vēlāk rakstnieks un biologs, pirmais latviešu augu anatoms. Līdz ar 188 Latvijas politiskajiem un kultūras darbiniekiem parakstījis Latvijas Centrālās padomes 1944. gadā pieņemto memorandu, kas pieprasīja atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti. Tas bija nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā.
Bet Sedā Uzvaras ielu plānots pārdēvēt par Saules ielu, un, kā min darba grupas pārstāvji, šis nosaukums iekļauj arī vēsturisko domu, jo tāds bijis pilsētas plānojums Sedai – ar sauli centrā, bulvāriem kā stariem, ar skolu un kultūras namu centrā. Tāpat arī nākamās apdzīvotās vietas nosaukums ir Saule, kā arī netālu ir Saules meži. Saule simbolizē prieku un dzelteno krāsu, kas pilsētai piestāv. Šāds ieteikums par Saules ielas nosaukumu bija arī iedzīvotāju ierosinājumos Uzvaras ielas pārdēvēšanai.
Tāpat Burtniekos Jāņa Vintēna ielu darba grupa aicina pārdēvēt par Zandarta ielu, tāds inovatīvs ierosinājums darba grupai izvēlēts, ņemot vērā to, ka zandarts ir viens no Burtnieka ezera neformālajiem simboliem jau ilgstoši un šobrīd Valmieras novada pašvaldība kopā ar Valsts zivju fonda atbalstu īsteno projektu "Sabiedrības iesaiste zīmola "Burtnieka zandarts" izveidē un informēšanā par ezera zivju resursu racionālu un saudzīgu izmantošanu". Ceļot godā un piešķirot vērtību zandartam savā novadā, izvēloties to maltītei ikdienā vai svētkos, varam veicināt jau lokālo realizāciju. Zandartu varam godināt un izcelt, arī piešķirot ielai šādu nosaukumu.
Dažus vēl izvērtēs
Ņemot vērā, ka Valmiermuižā, Valmieras pagastā jau ir Dzirnavu iela, domes deputāti rosināja nepārdēvēt Leona Paegles ielu Valmierā par Dzirnavu ielu un turpināt jauna nosaukuma priekšlikumu izpēti.
Vēl konsultācijas ar valodniekiem nepieciešamas priekšlikumam Pionieru ielu Valmiermuižā pārdēvēt par Ķīša Pētera ielu. Ķīša Pēteris bijis Valmiermuižas kalējs, viens no ievērojamākajiem brāļu draudzes darbiniekiem Valmieras apkārtnē, pirmais zināmais brāļu draudžu rokraksta literatūras autors. Darba grupas ieteikums bija, ka vēsturiskās Valmiermuižas centrā, netālu no latviešu zemnieku labdares, brāļu draudzes darbības atbalstītājas Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes vārdā nosauktās Hallartes ielas atrastos Ķīša Pētera vārdā nosaukta iela.
Kas būs jādara to māju īpašniekiem, kuriem mainās ielas nosaukums?
● Adresācijas noteikumi pašvaldībai uzliek par pienākumu paziņot nekustamā īpašuma īpašniekiem, ka ir pieņemts lēmums par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu.
● Normatīvie akti neparedz obligātu īpašuma tiesību, personu apliecinošu, transportlīdzekļa tehniskās pases u.c. dokumentu maiņu gadījumos, kad tiek mainīta adrese.
● Adreses maiņas rezultātā deklarētās dzīvesvietas adrese tiek aktualizēta automātiski, bez personas starpniecības datu apmaiņas rezultātā starp valsts nozīmes reģistriem.
● Arī mājas adrešu plāksnīšu nomaiņa nav obligāta. Lai neradītu izdevumus ēku īpašniekiem, kā arī, lai sakārtotu vidi atbilstoši jauno ielu nosaukumiem, visas plāksnes tiem īpašumiem, kuriem mainās ielas nosaukums, tiks apmainītas par pašvaldības budžeta līdzekļiem.