Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) šodien prezentētie kritēriji skolu tīklu optimizācijai vērtējami vairāk kvantitatīvi, bez padziļinātas analīzes, šādu nostāju pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pēc tikšanās ar IZM.
Arodbiedrība pirmdien tikās ar IZM, lai pārrunātu ministrijas piedāvāto variantu skolu tīkla optimizācijai.
IZM piedāvātie kritēriji skolu tīkla reformēšanai 1.-6. klašu posmā paredz, ka skolēnam ceļā būtu jāpavada ne vairāk kā 40 minūtes ar pašvaldības organizētu transportu. 1.-3.un 4.-6.klašu grupās skolēnu skaita kritēriji ir rekomendējoši - ja skola neizpilda skolēnu skaita kritērijus, pašvaldība drīkstēs to turpināt uzturēt.
Savukārt 7.-12. klašu posmā attālumam starp skolām būs jābūt ne vairāk kā 50 kilometriem (km), kas nozīmē aptuveni 25 km no skolēna dzīvesvietas līdz izglītības iestādei.
Valsts ģimnāzijas varēs atrasties visās pašvaldībās un valstspilsētās, kā arī tām tiks samazinātas skolēna skaita prasības, pielīdzinot tās vidusskolas prasībām. Plānots, ka 7.-9. klašu grupā, kā arī 12. klašu grupā būs jābūt 60 skolēniem. IZM norādīja, ka sagaidāmais skolēnu skaits klašu grupā aprēķināts kā vidējais pēdējos trīs mācību gados, lai respektētu nelielās skaita izmaiņas.
Valstspilsētām un pilsētām tiks samazināta prasība īstenot noteikta skaita paralēlās klases vienā klašu grupā. Vienā klašu grupā būs jābūt 120 skolēniem.
IZM, nosakot kritērijus skolu tīklu reformēšanai, ņems vērā pilnas slodzes pedagogu īpatsvaru skolā, nevis skolēnu un skolotāju skaita proporciju. Kā norādīja izglītības ministres ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos Ramona Urtāne, šāds lēmums pieņemts, jo secināts - lai efektīvā skolu tīklā sasniegtu skolotāja un skolēnu skaita proporciju 1:12 katrā pašvaldībā, 33% pedagogu, tai skaitā nepilnām slodzēm, "paliktu pāri".
Par šādu IZM piedāvājumu neapmierinātību pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Pēc viņas teiktā, nav ņemtas vērā plānošanas reģionu pārstāvju ieteikumi, piemēram, Rēzeknes novadā tas nozīmētu atstāt tikai Maltas vidusskolu, slēdzot izglītības iestādi Viļānos.
Dundures ieskatā, nav pareizi lauku skolas salīdzināt ar pilsētas skolām, jo tur esot citas prasības, īpaši ģimnāzijās.
Gan Vanaga, gan Dundure pauda bažas, ka nav skaidrības par to, kā tiks realizēta iekļaujošā izglītība. Skaidrs arī nav, vai lielajām skolām ir atbilstoša kapacitāte uzņemt 7.-9. klašu skolēnus. Tāpat būtu jāņem vērā, ka, attālinot skolu no skolēna, pieaugs sociālekonomiskā ietekme skolēnu vecākiem.
Otrdien plānota diskusija Ministru kabineta sēdē par piedāvātajiem kritērijiem kontekstā ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu visās izglītības pakāpēs, lai, pamatojoties uz tiem, izstrādātu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, pēc kuriem vadoties turpmāk tiks vērtēta pašvaldību skolu tīkla kvalitāte.
Vanaga pauda apņēmību sekot līdzi, lai priekšlaicīgi netiktu pieņemti kādi lēmumi, jo IZM piedāvājums nav vērtējams viennozīmīgi.
Kopš šī gada sākuma IZM organizētā darba grupa ir apmeklējusi gandrīz visas Latvijas pašvaldības un klātienē iepazinusies ar situāciju katras pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī diskutējusi ar pašvaldību izglītības procesa organizētājiem, skolu direktoriem un pedagogiem par viņu redzējumu saistībā ar turpmāko skolu tīkla attīstību, kā arī dažādiem aspektiem, kas ietekmē skolu tīkla struktūru.
Kā ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
