Uzziņa: Ko paredz VM slimnīcu tīkla sakārtošanas plāns  (2)

Uz nepieciešamību sakārtot veselības aprūpes sistēmu nozarei piešķiramo līdzekļu kontekstā iepriekš norādījis arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Turklāt šāda iecere pēdējo gadu laikā nebūt neparādās pirmo reizi – plāni optimizēt slimnīcu tīklu izskanēja jau pirms Covid-19 pandēmijas.

Ministru kabinets otrdien uzklausīs VM redzējumu par slimnīcu tīkla sakārtošanu.

Ārstniecības iestādes valstī tiek dalītas piecos līmeņos. Piektajā ir augstākās, tā dēvētās universitāšu slimnīcas – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ietilpst lielākās reģionālās slimnīcas, piemēram, Rēzeknes slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca.

Turpretim trešajā līmenī ietilpst Cēsu klīnika, Dobeles apkārtnes slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Ogres rajona slimnīca un Jūrmalas slimnīca. Otrajā līmenī ir Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Krāslavas slimnīca. Bet pirmajā – Līvānu slimnīca, Ludzas slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca un Aizkraukles slimnīca.

Veselības ministrijas sagatavotais plāns paredz, ka līdz ar izmaiņām piektā līmeņa slimnīcās koncentrēs specializētos pakalpojumus, piemēram, kardioloģiju, apdegumu ārstēšanu un neiroķirurģiju. Savukārt gan piektā, gan ceturtā līmeņa ārstniecības iestādēs būs pieejami invazīvās kardioloģijas, onkoloģijas, neiroloģijas un rehabilitācijas pakalpojumi. Tāpat tur būs pieejami traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumi, kā arī insulta vienība.

Trīs augstāko līmeņu slimnīcās būs pieejami arī pediatrijas, dzemdniecības un ginekoloģijas pakalpojumi. Ķirurģijas pakalpojumi būs pieejami visu līmeņu, izņemot pirmā līmeņa, ārstniecības iestādēs, savukārt terapija un akūtā rehabilitācija būs pieejama visu līmeņu slimnīcās.

Veselības ministrija skaidro, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās anesteziologs, reanimatologs tiek nodrošināts slimnīcā diennakts režīmā un nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts uzņemšanas nodaļā.

Ministrijas ieskatā finanšu aprēķins par uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem šobrīd nav lietderīgs, jo slimnīcām būs iespēja izvērtēt savas iespējas nodrošināt nepieciešamos speciālistus atbilstoši izvirzītajiem rādītājiem un tikai pēc to ieviešanas praksē varēs veikt novērtējumu par pasākumu finansiālo ietekmi.

Plāns paredz līdz 2024. gadam izveidot metodiskās vadības institūcijas, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas klīniskās vadlīnijas, algoritmus, pacienta ceļus un kvalitātes rādītājus.

To vidū būs tā dēvētās universitāšu slimnīcas, kas attiecīgi pārraudzīs kardioloģiju, psihiatriju onkoloģiju, pediatriju un bērnu psihiatriju. Tāpat to vidū rehabilitācijas centrs "Vaivari".

Ministrija arī plāno noteikt vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes rādītājus slimnīcu pakalpojumu pamatprofiliem (terapijas, ķirurģijas, dzemdniecības, ginekoloģijas un pediatrijas).

To plānots veikt līdz šī gada 1. jūnijam, un tas nozīmētu, ka, piemēram, ārstu un māsu posteņu skaitu stacionāra nodaļā būtu atbilstošs plānotajam gultu skaitam. Vērtētu arī, piemēram, gultu skaitu uz vienu ārstu speciālistu, prasības izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā, kā arī kvalitātes rādītājus – 30 dienu mirstība pēc lielām ķirurģiskām operācijām, atkārtota hospitalizācija 72 stundu laikā. Lai nodrošinātu kvalitātes rādītājus un prasību ieviešanu, būs nepieciešams papildu finansējums.

Ministrija arī iecerējusi pilnveidot slimnīcu sadarbību, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Tas ļautu nodrošināt vienotu sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un sniegšanu, atbilstoši cilvēkresursu kompetencei un materiāltehniskajam nodrošinājumam, kā arī sadarbību ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības personāla un infrastruktūras plānošanā un izmantošanā.

Arī primārajā veselības aprūpē plānota pakalpojumu pārskatīšana. Veselības ministrija šobrīd vēl strādā fokusa grupās, lai līdz šī gada beigām nonāktu pie vienota primārās veselības aprūpes pakalpojumu un primārās veselības aprūpes standarta.

Ministrijas mērķis ir mazināt administratīvo slogu primārajā veselības aprūpē un uzlabot primārās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, izmantojot digitālos risinājumus.

Tas nozīmētu, piemēram, maksājuma sistēmas pilnveidi, vienkāršojot apmaksas nosacījumus un stiprinot pakalpojuma efektivitāti, ko paredzēts ieviest 2024. gadā.

Vienlaikus plānots uzlabot ģimenes ārstu apmaksas modeli, kas būs vērsts uz pacienta aprūpes kvalitāti pretstatā manipulāciju un piemaksu sistēmai.

Nolūkā stiprināt ģimenes ārsta prakses, līdz 2024. gadam plānots ieviest arī vienotu primārās veselības aprūpes standartu. Viens no izvirzāmiem mērķiem ir vairāk motivēt ģimenes ārsta prakses sasniegt noteiktus rezultatīvos rādītājus, kas dos uzlabojumus veselības aprūpes sistēmai ilgtermiņā un nodrošinās savlaicīgu slimību diagnostiku.

Plānots arī līdz 2024. gadam pilnveidot Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa pakalpojumu kā alternatīvu iespēju saņemt ārstniecības personas konsultāciju veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā.

Kā ziņots, Veselības ministrija 22. maijā sanāksmē ar slimnīcām vienojusies par soļiem to tīkla izmaiņu veikšanai un par tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem.

Lai nodrošinātu stacionāros pakalpojumus, VM solās Latvijā ieviest starptautiskos standartos balstītas prasības un vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai. Plānots, ka nākotnē slimnīcu darbības novērtējumā tiks ņemti vērā klīniskie indikatori, kā arī pamazām tiks ieviests mehānisms stacionāro pakalpojumu vērtēšanā iekļaut arī struktūras datus (māsu proporcija, pilna laika speciālisti u.c.), procesu rezultātus (vidējais gultas dienu skaits, operāciju skaits u.c.), pacientu pieredzes novērtējums (PREMs rezultāti), pacientu drošības rādītājus, kā arī PROMS un izmaksu efektivitāti.

Kopumā šī gan nav pirmā reize, kad pēdējo gadu laikā ir rosināts pārskatīt slimnīcu līmeņus un sakārtot ārstniecības iestāžu tīklu. Līdzīgu ieceri vēl pirms Covid-19 parādīšanās virzīja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.