Kossovičs prognozē valdības krišanu; Dzintars – izmaiņas valdībā 'agrāk vai vēlāk'  (6)

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka valdības izmaiņas agrāk vai vēlāk varētu būt norēķināšanās par noteiktu balsojumu prezidenta vēlēšanās.

Pēc Kossoviča vārdiem, Valsts prezidenta vēlēšanu laiks, kad valdošā koalīcija nav spējusi vienoties par vienu kandidātu, apliecinājis tās sašķeltību, kad iespējas mainīt koalīciju meklējot gan "Jaunā vienotība" (JV), gan "Apvienotais saraksts" (AS).

Prezidenta vēlēšanu process demonstrē šīs koalīcijas vājumu, izteicies Kossovičs. "Ja koalīcija nevar nolikt malā savus ķīviņus un vienoties tik svarīgā jautājumā kā izvirzīt vienu prezidenta kandidātu, tad, ko tur liegties, opozīcija izmanto šo brīdi, lai parādītu koalīcijas vājumu. (...) Notiek iekšējie kašķi un nespēja vienoties."

Kossovičs izteicies, ka paralēli prezidenta vēlēšanu procesam notiekot sarunas par iespējamām izmaiņām koalīcijā, turklāt šos jautājumus cilājot ne vien JV, kurai pārmetumus šajā sakarā izteikusi AS un "Nacionālā apvienība" (NA), bet arī pati AS. "Nav godīgi, ka medijos izskan, ka ir notikusi šī viena tikšanās, iespējams, Ārlietu ministrijā, kur ticis runāts par kaut kādām nākotnes koalīcijām. [Ar "Progresīvo", JV un Zaļo un zemnieku savienības piedalīšanos.] Tādas tikšanās notiek, kā es labi zinu, arī citām partijām, un arī mēs esam saņēmuši uzaicinājumus no tā paša AS, lai par to runātu," sacījis politiķis.

"Valdība ir darboties nespējīga un līdz ar to šai koalīcijai noteikti nav prognozējams ļoti ilgstošs mūžs. Ja viņi nespēj vienoties pat tik būtiskos jautājumos kā prezidenta ievēlēšana," turpinājis Kossovičs, "šobrīd koalīcijā prevalē savstarpēja politiskā greizsirdība, kurš kuru neielaiž valdības namā, kurš ar kuru pirmais satikās, kurš ar kuru runā. Šobrīd nenotiek sarunas par būtiskiem jautājumiem, koalīcija nestrādā vairs nacionālo interešu vārdā. Tiek domāts par politisko greizsirdību, ieriebšanu, tiek domāts vienas dienas ietvaros, nevis trīs, četru gadu perspektīvā."

Kossovičs tomēr prognozē, ka Saeima jau šodien ievēlēs jaunu Valsts prezidentu. "Mums balsojumam ir vairākas cienījamas izvēles un mēs nevaram prognozēt, kādas būtu izvēles nākamajā vēlēšanu kārtā, ja tāda būtu jārīko jūnijā. Vismaz spriežot pēc tā, ko esmu dzirdējis aizkulisēs par kaut kādām teorētiskām, spekulatīvām izvēlēm, manuprāt, pirmās kārtas vēlēšanu izvēles ir daudz pārliecinošākas. Līdz ar to es domāju, ka, pirmkārt, mums tīri emocionāli ir ko izvēlēties, otrkārt, no politiskās taktikas viedokļa visām politiskajām partijām, izņemot varbūt NA, kura ir paudusi, ka vēlētos otrās kārtas vēlēšanas, ir daudz drošāk, ka šī lapaspuse ir aizvērta, mēs esam ievēlējuši prezidentu un daudzmaz zinām, kā strādāt tālāk. Saeima un valdība tad var strādāt, nevis ieiet ilgajā ceļā uz šo jautājumu. Līdz ar to es ar visai augstu ticamību teiktu, ka trešdien mēs uzzināsim prezidentes vai prezidenta vārdu."

Politiķa skatījumā, nākamās kārtas vēlēšanās prezidenta amatam, visticamāk, tiktu piedāvāta kāda kompromisa figūra "un ne vienmēr tās kompromisa figūras ir tās labākās". "Ir personības, par kuru pagātni mēs visu nezinām, ir iespējamas kompromisa figūras, kuras "visiem der" un varbūt nebūtu tik spilgtas personības kā trīs pirmās kārtas kandidāti," sacījis Kossovičs, "lai ietu uz otrās kārtas vēlēšanām, ir jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, tad ir jābūt vēl spēcīgākiem līderiem, ko izvirza, bet, manuprāt, aiz tiem lēmumiem būs šaubas. Piemēram, viens no ieguvējiem par otrās kārtas vēlēšanām būtu esošā valdības koalīcija, kas tad varbūt spētu vienoties par kādu kompromisa figūru, lai tādā veidā stutētu esošo koalīciju."

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka valdības izmaiņas agrāk vai vēlāk varētu būt norēķināšanās par noteiktu balsojumu prezidenta vēlēšanās.

Viņaprāt, nav jābūt politologam, lai minētās likumsakarības pamanītu un saprastu, turklāt opozīcijas partijas esot diezgan skaidri signalizējušas par savām interesēm.

Dzintars gan nedomā, ka izmaiņas valdībā notiks jau tūlītēji un "bez gaumes", varot paiet nedaudz ilgāks laiks, bet šī Saeimas sasaukuma laikā tās notikšot.

Jautāts, vai paredz, ka šodien tiks ievēlēts Valsts prezidents, Dzintars atbildēja, ka kandidāti un viņu komandas ir ļoti rūpīgi un aktīvi strādājušas pie tā, lai rezultāts šodien būtu, līdz ar to ticamība tam ir gana augsta. Piemēram, "Jaunā vienotība" (JV) esot aktīvi strādājusi ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem", lai pārliecinātu viņus atbalstīt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Vēl pirms Saeimas ārkārtas sēdes NA pulcēsies uz frakcijas sēdi, lai pieņemtu formālu lēmumu par savu pozīciju Valsts prezidenta vēlēšanās, bet, visticamāk, lēmums būšot neatbalstīt nevienu izvirzīto kandidātu.

NA paredzēts sasaukt jaunu frakcijas sēdi pirms katra nākamā balsojuma Valsts prezidenta vēlēšanās, pastāstīja Dzintars.

Kā ziņots, trešdien Saeimā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, kurām partijas ir pieteikušas trīs kandidātus. Valdošajā koalīcijā ietilpstošais "Apvienotais saraksts" augstajam amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, premjera partija JV prezidenta krēslam piedāvā ārlietu ministra Rinkēviča kandidatūru, bet opozīcijā esošā frakcija "Progresīvie" prezidenta postenim virza publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.