Iedzīvotāju iesaiste vietvaru projektos ir nepietiekama, revīzijā secina VK

Revidenti portālam "Delfi" norāda, ka Latvijas pašvaldībās daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos viņu līdzdalību neparedz, turklāt šāda pašvaldību rīcība veicinājusi nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un augstu risku, ka sekas iedzīvotāju neiesaistīšanai lēmumu pieņemšanā būs jūtamas ilgtermiņā.

Kā norāda Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, iedzīvotāju līdzdalības trūkuma sekas jūt ikviens, jo tas izpaužas iedzīvotāju vajadzībām neatbilstošos, iedzīvotājiem nesaprotamos vai sasteigtos pašvaldību lēmumos.

"Lemjot par to, kādu infrastruktūru pašvaldībā veidot, nepilnvērtīgas mērķa grupas iesaistes sekas īpaši smagi izjūt cilvēki ar funkcionālu traucējumu radītu invaliditāti. Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma darbā ar jauniešiem, lai mūsu nākotnes pilsoņus savlaicīgi radinātu pie demokrātiskas un iekļaujošas pārvaldes. Diemžēl revīzijā secinām, ka pašvaldības gan pirms administratīvi teritoriālās reformas, gan pēc apvienošanās neveicina pilsoniski aktīvāku jauno paaudzi," skaidro Korčagins.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldības nenodrošina pietiekamu iedzīvotāju līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā, lēmumos par jomu stratēģijām, saistošajiem noteikumiem u.c. To apliecina arī veiktie grozījumi saistošajos noteikumos pavisam drīz pēc to apstiprināšanas, kas bija jāveic, lai novērstu iedzīvotāju neiesaistīšanas sekas.

Piemēram, revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās revidējamā laika periodā no 10 dažādu jomu stratēģijām iedzīvotāju līdzdalība bija paredzēta tikai trīs gadījumos. Savukārt no 538 saistošajiem noteikumiem tikai 38 izstrādē bija iesaistīti iedzīvotāji.

Lai infrastruktūra patiesi atbilstu iedzīvotāju vajadzībām, revidentu ieskatā, ir būtiski iesaistīt iedzīvotājus ar infrastruktūras izveidi saistītos jautājumos. Tomēr revīzijā konstatēts, ka iedzīvotāji šajos jautājumos tiek iesaistīti nepietiekami.

Par vismaz 70 miljoni eiro revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības izveidojušas tādu infrastruktūru, kas daļai pašvaldības iedzīvotāju – cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – liek samierināties ar neiziešanu no mājas vai netikšanu vietējās iestādēs, nepārtraukti esot atkarīgiem no citu cilvēku palīdzības.

Piemēram, Gulbenes novada Tirzas pagastā grupu dzīvokļos izbūvēta uzbrauktuve ar 17% slīpumu, lai gan pieļaujamais slīpums patstāvīgai izmantošanai ir trīs reizes mazāks – 5%. Savukārt Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā grupu dzīvokļos nav nodrošināts pietiekams vizuālais kontrasts, kas palīdzētu orientēties cilvēkiem ar redzes un garīga rakstura traucējumiem. Cēsu sociālās aprūpes centrā "Pērle" durvju mehānisma dēļ cilvēkam ratiņkrēslā iekļūšana ēkā nav iespējama ne patstāvīgi, ne ar atbalsta personas palīdzību – iekļūšanai ēkā ir nepieciešama divu cilvēku palīdzība.

Tuvā nākotnē revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības plāno īstenot infrastruktūras projektus vismaz 21 miljona eiro vērtībā. Tomēr revīzijā konstatētais rada bažas, vai šī infrastruktūra būs cieņpilni izmantojama un pieejama visiem iedzīvotājiem.

Revidenti arī secinājuši, ka 85% aptaujāto Latvijas pašvaldību iedzīvotāju nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesos, jo trūkst informācijas vai tā ir sarežģīta. Kā liecina revīzijā veiktās aptaujas rezultāti, iedzīvotājiem trūkst pārliecības, ka viņu viedokli ņem vērā.

Revīzijā norādīts uz neefektīvu komunikācijas kanālu izvēli. Piemēram, aicinot iesaistīties teritorijas plānošanā jeb par to, kas konkrētajā teritorijā atradīsies, atsevišķas pašvaldības vien ievieto informāciju pašvaldības tīmekļvietnē. Turklāt pašvaldības saziņā ar iedzīvotājiem nereti izmanto sarežģītas teikumu konstrukcijas, profesionālo leksiku, specifiskus jomas terminus un vispārīgas frāzes, kas iedzīvotājiem bez padziļinātas izpratnes nav saprotamas.

Tāpat iedzīvotāji ar redzes traucējumiem par līdzdalības iespējām vairumā pašvaldību nemaz neuzzina, jo nav nodrošināta informācijas piekļūstamība.

"Iespējas uzzināt par līdzdalības aktivitātēm ir būtiski ierobežotas arī tiem pašvaldību iedzīvotājiem, kuri neizmanto digitālos komunikācijas kanālus, jo lielu daļu aicinājumu pašvaldības nepublicē informatīvajos izdevumos un/vai citos drukātajos materiālos. Pašvaldības neparedz iedzīvotāju iesaisti arī gadījumos, kad tiek gatavoti grozījumi lēmumos, kuru tapšanā iedzīvotāji iepriekš ir aktīvi iesaistījušies," pauž Valsts kontrole.

Revidenti uzsver, ka savlaicīga un pietiekama atgriezeniskā saite iedzīvotājiem par viņu priekšlikumu izskatīšanas rezultātu pašvaldībās tikpat kā netiek sniegta. To nesniedz ne gadījumos, kad tas būtu nepieciešams, lai veicinātu iedzīvotājos pārliecību, ne gadījumos, kad to nosaka normatīvie akti.

Revīzijā secināts, ka pašvaldību darbs ar jaunatni nav pietiekams, lai veidotu aktīvu jauno paaudzi. Lai gan pašvaldībām pienākums strādāt ar jauniešiem ir spēkā jau desmit gadus, vairumā gadījumu darbs norit bez skaidriem mērķiem un uzdevumiem, trūkstot ticamiem datiem par jauniešu vecumu, dzīvesvietu, interesēm un vajadzībām, pašvaldību darbības jaunatnes jomā bieži balstītas vien pieņēmumos.

"Tas rada risku pārtērēt resursus aktivitātēm, kurām realitātē nav būtiskas ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalības jomā, un neveikt aktivitātes, kurām ir liels potenciāls jauniešu iesaistei," secina revidenti.

Kā piemērs minēts mobilais darbs ar mērķi nodrošināt klātienes līdzdalību jauniešiem vietās, kur nav jauniešu centru, – tas notiek reti. Savukārt komunikācijā ar jauniešiem pašvaldības neņem vērā jaunās paaudzes mediju lietošanas paradumus, rezultātā neradot vēlmi iesaistīties pašvaldību piedāvātajās aktivitātēs.

Pašvaldības arī nerada apstākļus jauniešu domēm pilnvērtīgi piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā vai priekšlikumu izstrādē. Tā vietā jauniešu domes vairāk funkcionē kā pasākumu organizētāji.

Līdztekus Valsts kontrole saskata trūkumus līdzšinējā valsts politikā, jo pieļauts, ka būtiskas pilsoniski aktīvas jaunās paaudzes veidotājas – pašvaldības – desmit gadus nepilda normatīvajā aktā noteikto pienākumu.

Revidenti norāda, ka "Bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam" izvirzītais mērķis līdz 2027. gadam panākt, ka 15% jauniešu augsti vērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, kas, revidentu vērtējumā, nav pietiekami ambiciozs, īpaši, ņemot vērā, ka nepilnvērtīga jauniešu iesaiste pašvaldību darbā rada situāciju, ka bez jauniešu uzklausīšanas un viņu interešu apzināšanas tiek pieņemti lēmumi par lietām, ar kurām nākotnē būs jādzīvo tieši viņiem.

Kopumā pašvaldībām sniegti 116 ieteikumi iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai. To ieviešanas termiņi ir no šā gada 1. septembra līdz 2025. gada 2. janvārim.

Būtiskākie Valsts kontroles ieteikumi paredzē noteikt iedzīvotāju līdzdalību visos tiem būtiskos jautājumos un visos labajā praksē paredzētajos posmos; līdzdalības aicinājumus veidot viegli uztveramus un labi pamanāmus; sniegt savlaicīgu un pamatotu atgriezenisko saiti visos iedzīvotāju līdzdalības gadījumos; attīstīt jauniešu līdzdalības iespējas.