Vairāk reisu un iekāpšana pa priekšējām durvīm – 'Rīgas satiksme' informē par aktualitātēm  (3)

Atkopjoties no Covid-19 radītās ietekmes, uzņēmums patlaban plāno celt reisu skaitu. Plānots 12 maršrutos par 257 palielināt reisu skaitu. To vidū plānots celt reisu skaitu T3 maršrutā Sarkandaugavas virzienā. Tas nozīmētu, ka iepriekšējo 210 reisu skaita vietā būs 242 reisi. Savukārt T14 maršrutā Mežciema virzienā līdzšinējo 162 reisu vietā būs 170. Tikmēr T17 maršrutā Purvciema virzienā reisu skaits augs no 213 līdz 224 reisiem. Līdzīgi, T23 maršrutā Purvciema virzienā reisu skaits būs 200 līdzšinējo 196 reisu vietā. Arī T25 maršrutā Iļguciema virzienā reisu skaits būs 175 līdzšinējo 165 reisu vietā.

Reisu skaitu plānots celt arī A22 maršruta lidostas virzienā, nodrošinot 173 reisus 155 reisu vietā. Arī A51 maršrutā Ulbrokas virzienā reisu skaits augs no 89 līdz šim līdz 109 reisiem. Tāpat maršrutā A52 Pļavnieku virzienā reisu skaits tiks celts no 93 līdz 110 reisiem. Arī A29 maršrutā Vecmilgrāvja virzienā maršrutu skaits augs no 53 līdz 65 reisiem, kā arī A36 maršrutā Vakarbuļļu virzienā tiks celts no 63 līdz šim līdz 78 reisiem. Līdzīgi plānots celt arī reisu skaitu brīvdienās.

Vairāk reisu būs arī īpašajos reisos, piemēram, 38 papildu reisi būs uz un no lidostas "Rīga". Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV) norādīja, ka šobrīd lidostas reisu kursēšana turpinās eksperimentālā kārtā un ir manāms, ka kopš maija ir būtiski audzis pasažieru, it īpaši tas esot manāms saistībā ar agrajiem reisiem. Vienlaikus šajā gadījumā plānots celt arī reisu skaitu brīvdienās, lai laika intervāls starp reisiem būtu ap astoņām līdz desmit minūtēm. Tāpat reisu skaits tiks celts uz Vecāķiem un Daugavgrīvu, kā arī uz gadatirgu Brīvdabas muzejā. Papildu reisi būs arī 1. tramvaja līnijā, kā 28. un 29. autobusa maršrutos.

Raugoties sabiedriskā transporta kustības ātruma celšanas virzienā, dome risinājumus meklē kompleksi, tostarp ieviešot sabiedriskā transporta joslas. Taču īpaši būtisks uzlabojums tiek plānots Krišjāņa Barona ielas gadījumā, kur plānots uzstādīt īpašus radaru luksoforus, kas dotu priekšroku tramvaja kustībai.

Šobrīd, kā norādīja Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (JV), Krišjāņa Barona ielā sabiedriskā transporta kustība var tikt uzlabota. Tādēļ jau šobrīd ir izsludināts iepirkums, paredzēti vairāk radari luksoforiem, kas dos priekšroku sabiedriskajam transportam.

Uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa skaidroja, ka Krišjāņa Barona ielā šiem uzlabojumiem vajadzētu tikt ieviestiem augustā. Tas nozīmētu, ka sabiedriskais transports tur tiktu prioritizēts. "Tikko sākas tramvaja kustība, piemēram, Ģertrūdes ielas pieturā, tā ieslēdzas zaļā josla līdz nākamajai pieturai. Kustība tiek pielāgota tramvajam. Samazinās laiks, kas nepieciešams, lai tiktu no vienas pieturas uz otro," sacīja Innusa. Šādi radari tiks ieviesti visas Krišjāņa Barona ielas garumā.

Jau vairākus mēnešus vairākos sabiedriskā transporta maršrutos turpinās iekāpšana pa priekšējām durvīm, proti, iekāpšanai pieturvietās tiek atvērtas tikai pirmās sabiedriskā transporta durvis. Šādu pieeju uzņēmumā atzinuši par labu esam, tiek novērots biļešu reģistrācijas pieaugums, kas atsevišķos gadījumos sasniedz pat ap 200%. Tomēr, no otras puses, joprojām ir diezgan liels bezbiļetnieku skaits, atzina uzņēmuma vadītāja.

Šobrīd 30 no 66 maršrutiem tiek organizēta šāda iekāpšanas pieeja, un no augusta plānots to ieviest visos autobusu un trolejbusu maršrutos pēc pulksten 21. Uzņēmums analizējis, kad sabiedriskajā transportā mazinās plūsmas, beidzas tā dēvētās pīķa stundas, un tādējādi lēmis noteikt tieši pulksten 21 kā laiku, kad šāda pieeja attieksies uz visiem autobusiem un trolejbusiem. Savukārt tramvaju gadījumā patlaban nav plānots noteikt šādu pieeju.

"Tad, kad šāda iekāpšana tiek organizēta, pieaug biļešu reģistrācijas apmērs. Tas ir zināms psiholoģisks motivators. Joprojām arī, protams, tiek izmantotas iespējas, iekāpt pa izkāpšanas durvīm, un vadītājam ir iespēja izsaukt kontrolierus," norādīja Innusa.

Lēmums no uzņēmuma puses tiek skaidrots arī ar to, ka tas palīdzētu sabiedrisko transportu padarīt pievilcīgāku tiem, kuri to izmanto regulāri, mazinot problemātisku pasažieru skaitu.

Cita starpā uzņēmuma vadītāja informēja, ka viena no problēmām, kas kavē reisu skaita palielināšanu ir šoferu skaits. Lai arī vidēji pilnas slodzes šoferis nopelna ap 1100 līdz 1200 eiro, aizvien nākas konkurēt ar ārvalstīm, it īpaši Vāciju.

Visvairāk šobrīd trūkst autobusa šoferu – tur uzņēmumam vajadzētu vēl 83 šoferus. Tomēr tiek cerēts, ka līdz ar 11. tramvaja kustības atjaunošanu būs iespējams pārvirzīt šoferus uz citām autobusa līnijā.

"Rīgas satiksmes" dati liecina, ka šobrīd būtiski audzis mēnešbiļešu skaits, turklāt tās iegādājas ap divas trešdaļas pasažieru. Aizvien arī pieaug tā dēvēto koda biļešu izmantošana sabiedriskajā transportā, kuras apmērs maijā bija ap 24%. Tikmēr paralēli aizvien aktuālas arī ir jaunieviestās 90 minūšu biļetes.

Ķirsis atklāja, ka tieši 90 minūšu biļetes ieviešana bija viens no priekšnoteikumiem, lai dome varētu virzīties tālāk un domāt par maršruta tīkla pārskatīšanu.

Uzņēmuma statistika liecina, ka maija vidū validētas 539 966 studentu mēnešbiļetes, 2767 studentu stundas biļetes, 420 071 pedagogu, mediķu un citu atvieglojumu biļetes, 20 209 pensionāru mēnešbiļetes, kā arī 6127 stundas biļetes. Tāpat validētas 1 214 046 vienreizējās biļetes, 2 573 170 mēnešbiļetes, 2 173 327 pensionāru biļetes, 1 541 027 skolēnu un arodskolēnu biļetes un 1 415 408 100% atvieglojuma biļetes.