AS un NA gatavi risināt problēmas, bet ne paplašinātā koalīcijā  (41)

Pirmdien, 5. jūnijā, pēc koalīcijas partneru iknedēļas sanāksmes Ministru prezidents uzsvēra, ka viņa mērķis ir īstenot konkrētu programmu, kas valstī būtu jādara. Tāpat Kariņš apliecināja, ka viņa mērķis nav "iet prom" no esošās koalīcijas, bet gan meklēt papildspēkus. Pēc premjera stāstītā, piemēram, skolu tīkla sakārtošana noritētu veiksmīgāk ar plašāku balsu skaitu Saeimā.

Tāpat Kariņš uzsvēra, ka nedz viņš, nedz viņa vadītais politiskais spēks "Jaunā Vienotība" (JV) nemainīs savas pamata vērtības – Latvija ir demokrātiska, eiropeiska un tiesiska valsts. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja politiskie spēki ir gatavi pieņemt šīs vērtības, tad koalīciju varētu paplašināt.

Koalīcijas paplašināšanas sarunas sāksies šonedēļ. "Sarunu process tikai tagad sāksies, bet es būtu gandarīts, ja skaidrība būtu ātrāk, nekā vēlāk. Zinot, ka jebkuras sarunas prasa laiku, man svarīgs ir rezultāts," sacīja Kariņš.

Savukārt komentējot nesadarbošanos ar smagos noziegumos apsūdzētām personām, Kariņš uzsvēra, ka viņa attieksme pret šādām personām nemainīsies.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (NA) piebilda, ka smagos noziegumos apsūdzētas personas ietekme var tikt pausta netiešā veidā, ar starpniekiem.

Attiecībā uz koalīcijas paplašināšanu, NA pozīcija paliek nemainīga, proti, esošā koalīcija ir veiksmīgākais formāts. Dombrava arī atzina, ka patlaban valdības darbs ir straujš un dinamisks.

NA pārstāvis arī pauda, ka gadījumā, ja koalīcijas partneriem ir kas pārrunājams, tad šie jautājumi ir jāaktualizē.

Savukārt AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars atgādināja, ka patlaban spēkā ir trīs politisko spēku slēgts sadarbības līgums. Arī viņš pievienojās NA pārstāvja sacītajam, ka problēmas būtu jārisina esošo partneru starpā, meklējot risinājumus konstatētajiem šķēršļiem.

"Visus interesē skaidrība, lai valdība ir stabila un tā pildītu deklarācijā rakstīto. Jauni kašķi, jaunas deklarācijas rakstīšana – no tā neviens nebūs ieguvējs," secināja Tavars.

Jau vēstīts, ka plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) atbalstu.

Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radījis vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas - vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs vai pilnībā mainīsies valdība, piemēram, tiek pieļauts, ka JV, ZZS un "Progresīvie" varētu veidot turpmākās koalīcijas kodolu. Kariņš un JV jau ir sākuši sarunas ar AS un NA par koalīcijas paplašināšanu. AS un NA pret izmaiņām valdībā līdz šim paudušas noraidošu attieksmi.

Portāla "Delfi" rīcībā nonākusi neoficiāla informācija par jaunas koalīcijas izveidi, kurā ietilptu "Jaunā Vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Progresīvie".

No portāla "Delfi" rīcībā esošās neoficiālās informācijas izriet, ka jaunās valdības vadītājs būtu līdzšinējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), bet līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) ieņemtu ārlietu ministra amatu.