Kas būs labāk veselības aprūpē, ja tai piešķirs papildu finanšu līdzekļus? Šādu retorisku jautājumu trešdienas, 7. jūnija, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzdeva Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, atsaucoties uz sarunām ar ministriem. Nozares speciālisti uz to reaģēja asi: būs nevis labāk, bet nebūs vēl sliktāk nekā šobrīd.
"Saprotu, ka visi skati šobrīd ir pavērsti Finanšu ministrijas virzienā ar jautājumu, kad būs finansējums. Man uz šo jautājumu šobrīd atbildes nav, jo mēs esam procesā. Šobrīd notiek sarunas ar visiem ministriem. (..) Ņemot vērā, ka ir premjerministra rezolūcija, mēs pie šī strādājam," sacīja Ploka.
"Vienlaikus jāsaka tā, ka sarunās, kas mums jau ir bijušas ar ministriem, ministri uzdod jautājumu – kas būs labāk veselības aprūpē? Mums kā Finanšu ministrijai atbildes uz šo nav, tā būs diskusija visdrīzāk pēc tam Ministru kabinetā ar visiem iesaistītajiem ministriem un Ministru prezidentu. Ministri, saraujoties savās nozarēs, grib pretī redzēt rezultātu," viņa norādīja, aicinot arī Veselības ministriju (VM) vēl aktīvāk iesaistīties un izrādīt iniciatīvu finansējuma pārstrukturēšanā.
Iepriekš sēdē VM prezentēja datus, ka no saviem iekšējiem resursiem varētu pārvirzīt aptuveni divus miljonus eiro. Nozarei nepieciešami papildu vismaz 140 miljoni eiro.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs šādu jautājumu uzskata par neadekvātu. "Nevaram pateikt, kas būs labāk, bet kas nebūs sliktāk – garākas rindas, slimāka sabiedrība," viņš komentēja, uzsverot, ka līdzekļi ir nepieciešami tikai ieplānotajiem un pacientiem nepieciešamajiem pakalpojumiem, nevis uzlabojumiem. Tam būtu nepieciešams vēl vairāk naudas.
Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece atgādināja, ka līdzekļi, kas tiek prasīti šogad "nav, lai uzlabotu, bet veselības sistēma Latvijā turpinātu būt". Tāpat viņa norādīja, ka minimālais finansējums, cik citās valstīs paredzēts cilvēka veselības aprūpei gadā, ir 2000 eiro. Latvijā ir 1469 eiro.
Veselības ministres Līgas Meņģelsones un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) tikšanās par to, kādu summu šogad varētu papildu piešķirt veselības nozares primārajām vajadzībām, notiks trešdienas pēcpusdienā. Līdz tam laikam FM nevarēja nosaukt konkrētu ciparu, cik līdzekļu tiks novirzīts.
Tāpat Kalējs sēdē atgādināja, ka daudzas slimnīcas strādā ar zaudējumiem un gada pēdējā ceturksnī sagaidāma situācija, ka tās varēs nodrošināt tikai maksas pakalpojumus, ja netiks novirzīti papildu līdzekļi.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 11. maijā, jau no pulksten 8 pie Saeimas nama pulcējās mediķu un pacientu organizācijas, kā arī viņu atbalstītāji, lai kopīgi vienotos protestā pret nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
