Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ tiksies ar partijas "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamas sadarbības iespējas, tomēr premjers pagaidām atturas prognozēt, vai esošā koalīcija varētu tikt paplašināta.
Trešdien, 7. jūnijā, preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu premjers uzsvēra, ka valdība patlaban ir stabila, darbs notiek, ministri sanāk uz sēdēm un darbi iet uz priekšu.
Viņš gan arī pauda bažas, ka esošās koalīcijas apņemšanās īstenot politisko programmu un reformas nav pietiekami ambicioza.
Kariņš uzsvēra, ka valsts attīstībai nepieciešams īstenot reformas piecās jomās – skolu tīkla sakārtošana, slimnīcu pakalpojumu tīkla sakārtošana, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, darbaspēka jautājumi, valsts kapitālsabiedrību daļu kotēšana birža un sociālie jautājumi, ar tiem saprotot arī tā dēvētās Stambulas konvencijas ratificēšanu, kas, Kariņa vārdiem, būtu ne tikai simbolisks žests, bet gan nozīmīgs lēmums.
Pēc premjera teiktā, esošajā koalīcijā ir vienprātība par pirmajiem diviem reformu virzieniem – skolu un slimnīcu tīklu, bet atlikušajos trīs reformu virzienos koalīcijas partneru vidū nav vienprātības.
"Lai šo pārvarētu, ir jāpaplašina koalīcija, lai šo pilno programmu varētu īstenot, bet katrs politiskais spēks atsevišķos jautājumos varētu nemainīt savu nostāju," secināja Kariņš.
Viņš informēja, ka šo ceturtdien viņam plānota tikšanās ar "Progresīvajiem", bet piektdien ar ZZS, tad arī premjers sapratīs, vai viņa izvirzītajiem pieciem punktiem ir plašāks atbalsts. Savukārt nākamnedēļ Kariņš atkārtoti tiksies ar Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" pārstāvjiem, kuri līdz šim iestājušies pret koalīcijas paplašināšanu.
Vērtējot esošo trīs partiju koalīciju, Kariņš atzina, ka no varas noturēšanas viedokļa tā ir ideāla, bet vara varas pēc ir bezjēdzīga.
"Mana interese nav noturēties pie varas, bet īstenot konkrētu programmu, tāpēc iniciēju šo procesu. Mans mērķis ir izkustināt valdības darbu no stabilitātes uz dinamiku, piesaistot papildus spēkus," uzsvēra Ministru prezidents.
Tāpat viņš apliecināja, ka darīs visu, lai šo programmu varētu virzīt uz priekšu. "Sarunas ar "Progresīvajiem" un ZZS parādīs, vai man ir, vai nav sabiedrotie un kuros jautājumos. Pieļauju, ka sarunu rezultāts var būt dažāds, es neko nevaru izslēgt," sacīja Kariņš.
Savukārt Levits norādīja, ka paplašinātā koalīcija būtu labākais variants, bet sarunas vēl notiek un rezultātu vēl redzēsim. Tajā pašā laikā Valsts prezidents kā problemātisku vērtēja "partijas ar oligarhiskām saknēm" nonākšanu koalīcijā.
Kariņš apliecināja, ka ne viņam, ne viņa pārstāvētajai "Jaunajai Vienotībai" nav mainījies viedoklis par Ventspils politiķi Aivaru Lembergu.
"Pie koalīcijas galda nebūs nevienas personas no malas – ir vai nav šī persona apsūdzēta. Ja ZZS cena būtu arī šī persona, tad sadarbība nebūs iespējama," uzsvēra Kariņš.
"Progresīvo" pārstāvis Andris Šuvajevs mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstīja, ka partija ir saņēmusi uzaicinājumu uz oficiālu tikšanos ar "Jauno Vienotību" ceturtdien pulksten 15, Ministru kabinetā.
"Uz tikšanos iesim, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties valdību, kas nespēj sadarboties," raksta Šuvajevs.
Viņš informē, ka "Progresīvos" interesē vairāki jautājumi. Partija vēlas uzrunāt jautājumu par jaunu fiskālo politiku, lai neatkārtotu situāciju, kurā ārsti, skolotāji un citi ir spiesti protestēt par savām algām. "Fiskālā disciplīna nevar būt pašmērķis," pauž Šuvajevs.
"Progresīvie" uzskata, ka veselības aprūpes finansējums ir šobrīd viens no akūtākajiem valstiski svarīgajiem jautājumiem., tāpēc partija vēlas redzēt skaidru virzību uz atbilstošu finansējumu, kas noteikts sabiedrības veselības pamatnostādnēs.
Tāpat partija "ekonomikas transformāciju" redz plašāk nekā tikai kapitālsabiedrību kotāciju biržā. Politiskais spēks uzskata, ka jārunā par eksporta specializāciju, plašāku "Altum" mandātu, straujāku Eiropas Savienības fondu apguvi.
Papildus "Progresīvie" vēlas dzirdēt nodokļu reformas mērķus. Tāpat partija uzsver, ka Stambulas konvencija un moderns kopdzīves regulējums ir valstij izšķiroši jautājumi.
"Mūsuprāt, tie ir pat vērtējami kā "ekonomikas transformācijas" jautājumi. Šeit ir jābūt skaidram politiskam plānam, kā šo ieviest bez kavēšanās," raksta Šuvajevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
