Plūdi Kahovka
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ārlietu ministrija (ĀM) rosinās valdību lemt par 200 000 eiro piešķiršanu palīdzības sniegšanai Ukrainai, lai risinātu ekoloģisko un humāno krīzi, kas radusies, Krievijai sagraujot Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu.

Ministrijā skaidroja, ka Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma rezultātā naktī uz 6. jūniju tika sagrauts Kahovkas HES aizsprosts. Minētais HES atradās aktīvajā karadarbības zonā un bija okupēta kopš 2022. gada februāra.

Atbilstoši Ukrainas Enerģētikas ministrijas sniegtajai informācijai, Kahovkas HES aizsprosts ir pilnīgi iznīcināts un nav atjaunojams (11 no 28 aizsprosta posmiem ir iznīcināti). ĀM uzsver, ka Krievijas rīcība klasificējama kā kara noziegums.

Tāpat ĀM norāda, ka Krievijas īstenotais terorakts izraisījis milzīga mēroga ekoloģisko, humāno un lauksaimniecības krīzi Ukrainas dienvidu reģionā.

Plūdu rezultātā ir applūdušas mājsaimniecības un zeme, plūdi rada ķīmisko vielu noplūšanas riskus no sauszemes krātuvēm, kā arī no iznīcinātā Kahovkas HES degvielas tvertnēm plašās applūduma teritorijās un potenciālai to nokļūšanai Melnajā jūrā. Ūdens no Kahovkas HES ūdenskrātuves nodrošināja apgādi Zaporižjas atomelektrostacija (AES) dzesēšanas procesus.

Ministrijā norāda, ka Ukrainas valsts iestādēm vēl nepieciešams laiks, lai pilnībā novērtētu visu krīzes seku apjomu un radīto postījumu apmēru. Taču starptautiskajai sabiedrībai jau tagad jāsniedz visa veida palīdzība, lai mazinātu katastrofas sekas.

"Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšana ir tīšs Krievijas bruņoto spēku uzbrukums Ukrainas kritiskai civilajai infrastruktūrai. Tā rezultātā plūstošā ūdens masa rada liela mēroga ekoloģisko, humāno un lauksaimniecības katastrofu. Applūdums skar 80 apdzīvotas vietas un teritorijas. Evakuācijai pakļauti vairāk nekā 40 000 cilvēku – 17 000 cilvēku Ukrainas kontrolētajā teritorijā un aptuveni 25 000 Krievijas okupētajā teritorijā. Ukrainas dienvidu reģionā radušies elektroapgādes traucējumi. Tāpat aizsprosta iznīcināšana ietekmē vairāku blakusesošo reģionu, tai skaitā Krimas, un pilsētu ūdens apgādi," informē ĀM.

Ukrainas valdība ir aicinājusi valstis sniegt atbalstu gan politiski, stingri nosodot Krievijas rīcību, gan praktiskā veidā iesaistīties ātrā, koordinētā un mērķtiecīgā aprīkojuma un materiālu sagādē. Ministrija piebilda, ka tiek plānots sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, balstoties uz Ukrainas puses definētajām vajadzībām, veicot iemaksu Ukrainas valdības norādītajā kontā. Ukrainas valdība starptautiskajām organizācijām un valstu valdībām ir izplatījusi informāciju un steidzami nepieciešamo materiālu un tehnikas sarakstu tūlītējo applūduma seku mazināšanai.

Sarakstā iekļauti ūdens tankkuģi dzeramā ūdens transportēšanai, glābšanas laivas un transportlīdzekļi, lai pārvietotos pa applūstošajām teritorijām, lieljaudas sūkņi, dzeramais ūdens, ūdens filtri, pārtikas pakas u.c. vienības.

Latvija plāno Ukrainai piešķirt 200 000 eiro no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Par naudas piešķīrumu vēl jālemj Ministru kabinetam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!