Foto: LETA
"Kur jūs šeit redzat kritiku? Mans aicinājums ir uz sadarbību," preses konferencē, kas tika sasaukta pēc žurnālā "Ieva" publicētās intervijas, ceturtdien žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš iemeslus demisijai šobrīd neredzot.

Jau rakstīts, ka Stukāns intervijā žurnālā "Ieva" kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas un vērsusies pie viņa. Kritiku par Stukāna izteikumiem jau paudusi arī advokatūra, bet tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) portālam "Delfi" uzsvēra, ka jebkuras augstas valsts amatpersonas komunikācija par smagu noziegumu, vainojot upuri, upura advokātu vai kādu citu, nav nedz ētiska, nedz tiesiska.

Stukāns preses konferencē žurnālistiem sacīja: "Neesmu atteicis nevienam advokātam, kurš ir pieteicies un nācis stāstīt par konkrētiem gadījumiem, kad, viņuprāt, kaut kas ir vai nav noticis".

Vaicāts, ar cik advokātiem ticies, viņš vispirms teica, ka atceroties vienu, bet pēc tam atzina, ka nezina precīzi, jo "tādas lietas atmiņā neglabā".


Viņš uzsvēra sarežģīto birokrātisko sistēmu visur, līdz ar to visur ir "attiecīgi dokumenti un attiecīga rīcība," līdz ar to parastam cilvēkam ne vienmēr sanāk orientēties attiecīgajās normās par to, kā viņam pareizi būtu jārīkojas. Tāpēc esot jāizmanto advokāta palīdzība.

Jēkabpilī vēlāk noslepkavotā sieviete kopā ar savu advokāti vērsās pie ģenerālprokurora. Iesniegumu gan rakstīja pati cietusī. Portāla "Delfi" rīcībā ir šī vēstule, kā arī vēlākā Austrumzemgales prokuratūras prokurora atbilde, kurā viņš norāda: kriminālprocess neparedz speciālas procesuālas aizsardzības piemērošanu vajātāja upurei.

Stukāns žurnālistiem uzsvēra, ka viņš neattaisno prokuratūras vai prokuroru darbību, tomēr tiek vērtēts, vai visi rīkojušies pareizi. Vaicāts, kad sagaidāmi izmeklēšanas rezultāti, viņš to nevarēja pateikt.

Uz žurnālistu teikto, ka advokāte pēc raksta žurnālā "Ieva" jūtas aizskarta un labprāt saņemtu atvainošanos, ģenerālprokurors atbildēja, vaicājot: "Par ko? Esmu aicinājis advokātus pirmajā savā darba dienā jau – "nāciet, veidojam kopīgas sanāksmes, taisām konferences.""

"Es nezinu, ko kurš pēc tam sāka savādāk traktēt. Jālasa visa intervija. Mana galvenā doma bija pateikt, ka man nav saprotams, kādēļ mums ir tik daudz vardarbības. Es arī lūdzu uzrakstīt ar lieliem vārdiem, lai sievietes, neskatoties uz to, ka saņēma neatbilstošu reakciju, ir drosmīgas un sūdzas, nāk pie amatpersonām un stāsta," žurnālistiem pauda Stukāns.

Viņš teica, ka viņam nav ļaunuma pret nevienu cilvēku, bet grib, lai tie, kas ieņem kādu amatu, lai dara to taisnīgi un tiesiski.

Vaicāts, vai viņam ir sajūta, ka intervijā žurnālam "Ieva" pateicis ko nepareizi, viņš teica: "Nu nav man tādas sajūtas. Arī citi cilvēki, žurnāliste, kas to izlasīja, neviens man neuzrakstīja, ka es kādas glupības sarakstīju. Un šodien sākas pārmetumi, piemin cietušo, advokāti. Advokāte tik pat juridiski atbildīga kā mēs visi pārējie. […] Esam pārlasījuši, arī sabiedrisko attiecību cilvēki. Neviens nesaskatīja.. ja mēs redzētu, ka tur kaut kā grib pasniegt, ko mēs, jocīgi, akceptētu un teiktu: "Publicē?" Mums atsūtīja, es pārlasīju un neredzēju, ka tur sarunāju glupības. Varbūt tiešām neredzēju to".

Tikties ar advokātu – drīkst vai nedrīkst

Lai arī Stukāns pauda, ka nekad neatsaka advokātiem ar viņu tikties, ja šķiet, ka kaut kas noticis nepareizi, uz mediju pārstāvju jautājumu par to, kāpēc viņš nav ticies ar Rusiņa noslepkavotās sievietes advokāti pēc cietušās vārdā sūtītā iesnieguma saņemšanas, viņš teica, ka nemaz nedrīkstot to darīt: "Principā saskaņā ar likumu es nemaz nevaru aicināt advokātu tikties. Un saskaņā ar likumu tā būtu iejaukšanās kriminālprocesos," pauda Stukāns, minot, ka viņam ir bijuši gadījumi, kad advokāts piesakās, nāk runāt par juridiskām lietām.

"Konkrētā lietā iejaukties nevaru," atzīst ģenerālprokurors.

Stukāns preses konferencē vairākkārt uzsvēra, ka neizprot, kur publikācijā žurnālā "Ieva" ir saskatāma kritika advokātei – tur esot pausts aicinājums uz sadarbību. Viņš arī sacīja, ka ar šo advokāti vēl nav ticies un runājis. "Es pat nezinu, ko viņa darīja un kā viņa darīja, es to visu saņemšu tad, kad apkoposim šo situāciju," sacīja ģenerālprokurors.

Viņš minēja, ka nemaz nav varējis atbildēt uz šo iesniegumu, jo tajā bija prasītas procesuālas darbības, ko viņš nevarot mainīt.

Vaicāts, vai darījis visu, kas viņa spēkos pirms traģiskās slepkavības, viņš sacīja: "Es par to gadījumu zināt nezināju. Es nezināju, ka tāds gadījums vispār ir Jēkabpilī."

Tāpat viņš akcentēja, ka, saistībā ar izteikumiem intervijā žurnālam "Ieva", viņš neredz iemeslus, lai atkāptos no amata.

Advokāte: Stukāns atļaujas cinismu

Sievietes advokāte Anna Nore jau trešdien portālam "Delfi" pauda uzskatu, ka "Stukāns ne tikai šajā lietā pārsteidz sabiedrību un juristus ar dīvainiem un tiesiskumam neatbilstošiem izteicieniem".

"Piemēram, uz tiesu prokurors nosūta tikai vainīgu personu lietas – priekš kam tad tiesa, ja jau prokurors izlēmis par vainu," teica sievietes aizstāve.

"Advokāts var braukt pie ģenerālprokurora aprunāties par sava klienta lietu. Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieks arī šodien strādā savā amatā. Vispār nezinu ko domāt, kas ar tām augstajām valsts amatpersonām notiek. Visi tik meklē attaisnojumus un ne par ko neuzņemas atbildību. Pēc Stukāna intervijas cilvēki tiesiskuma varai neticēs vēl vairāk, ja jau pats ģenerālprokurors atļaujas tādu cinismu," portālam "Delfi" sacīja Nore.

Jau rakstīts, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

"Delfi" vēstīja, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022. gada 18. februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!