Nodokļu politikas pamatnostādnēs tiks vērtēts komandējuma naudas apmērs Latvijā

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi saistībā ar komandējumu dienas naudas palielināšanu bija pieņemti 2019. gada nogalē. Šo grozījumu rezultātā dienas nauda komandējumam Latvijā tika paaugstināta no sešiem eiro uz astoņiem eiro.

FM pārstāvji informē, ka viens no FM priekšlikumiem bija palielināt šo dienas naudas apmēru no sešiem eiro uz 16 eiro. Minēto priekšlikumu neatbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācija un tās ieskatā vispār būtu jāatsakās no dienas naudas Latvijā, paredzot tikai transporta izmaksu un viesnīcu kompensāciju. Kā kompromiss tika panākta vienošanās, ka dienas naudas apmērs tiks palielināts līdz astoņiem eiro.

FM pārstāvji vēršam uzmanību, ka dienas nauda ir paredzēta, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā, piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem. Dienas naudas apmērs neparedz, ka būtu obligāti jānodrošina trīs ēdienreižu apmaksa.

FM šobrīd strādā pie jauno Nodokļu politikas pamatnostādņu vidējam termiņam izstrādes, kuru ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un citiem, tiks arī skatīts jautājums par komandējuma dienas naudas apmēru Latvijā.

FM ieskatā, šajā jautājumi ir svarīgi savstarpēji vienoties darba ņēmēju un darba devēju pārstāvošajām organizācijām, jo dienas nauda ir viens no darba devēja obligātajiem izdevumiem saistībā ar darba ņēmēja nosūtīšanu komandējumā.

Jau ziņots, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, aicinot jūnijā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakškomisijas sēdi, kurā plānots pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā.

LBAS atgādināja, ka dienas naudu apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020.gadā, vienlaikus kopš pēdējām izmaiņām inflācija Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir strauji augusi, 2022.gadā sasniedzot 21,5%, savukārt šogad gaidāms, ka inflācijas līmenis varētu sasniegt 10%.

Abu krīžu dēļ ir strauji pieaugušas cenas, kas kopš 2020.gada sākuma veido 32,1% pieaugumu visām patēriņa precēm, savukārt ēdināšanas pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 28,8%, bet pārtikas produktiem patēriņa cenu pieaugums sasniedzis 43,7%, tāpēc, lai nodrošinātu trīs ēdienreizes dienā un nepieciešamības gadījumā arī citus ar komandējumu saistītos pakalpojumus, komandējumā norīkotajam darbiniekam astoņi eiro vairs nav izdevumiem atbilstoša summa, uzskata LBAS.

Ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas organizētās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas laikā tika izskatīts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāte un priekšlikumi par atvieglojumiem, plānotajā sanāksmē LBAS iecerējusi arī virzīt savus priekšlikumus par IIN atvieglojumu groza paplašināšanu, tajā iekļaujot gan izglītības izdevumus, gan transporta izdevumus, par kuriem panākta vienošanās koplīgumā, kā arī atvieglojumu summas paaugstināšana no 480 eiro līdz 1000 eiro gadā. Par savienības nostāju IIN progresivitātes un diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) izmaiņām no 2024.gada LBAS vienojās Tautsaimniecības padomes sēdē, diskutējot ar nozaru arodbiedrību vadītājiem un ekspertiem.

Arodbiedrību ieskatā, lai paaugstinātu zemo un vidējo algu saņēmēju neto ienākumus, svarīgākais ir paaugstināt 2018.gadā noteikto pilnas IIN 23% apmērā piemērošanas robežu. LBAS piedāvā paaugstināt piemērošanas slieksni no 1667 eiro līdz 2170 eiro jeb 26 000 eiro gadā, kas kompensē nodokļu sloga pieaugumu atbilstoši algu līmeņa izaugsmei kopš 2018.gada.

Savukārt DNM būtu jāpaaugstina līdz minimālās algas apmēram un jāpiemēro līdz 1200 eiro algu līmenim, pakāpeniski to palielinot līdz vidējās algas līmenim turpmākajos gados.

Tāpat būtu jāpalielina arī minimālais neapliekamā minimuma apmērs, kas šobrīd ir nulle eiro, tādējādi pārsniedzot ienākumu līmeni, virs kuriem to nepiemēro - darba ņēmējiem neapliekamais minimums pēc būtības vairs nepienākas. Tāpēc LBAS rosina piemērot 200 eiro neapliekamo minimumu visiem darbiniekiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, savukārt 2024.gadā tas varētu pakāpeniski tikt paaugstināts jau līdz 300 eiro.

Arodbiedrību savienības ieskatā, neatliekamais minimums varētu sasniegt 25% Latvijas vidējās algas līmeņa robežu, savukārt DNM robežai, pēc kuras pārsniegšanas tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums, būtu pakāpeniski jāpaceļ līdz 2800 eiro un turpmāk regulāri jāpārskata atbilstoši darba algu izaugsmes tendencēm Latvijā.