Latvijā trūkst caurskatāmības pierobežas monitoringā, spriež 'Lampa' diskusijā  (2)

Kopš 2021. gada vasarā tika izsludināta ārkārtējā situācija Latvijas novados Baltkrievijas pierobežā, ir izskanējušas daudz pretrunīgu ziņas un viedokļi par notiekošo uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Šī gada janvārī notika vēl Latvijā nebijis precedents — pret diviem cilvēktiesību aktīvistiem tika ierosināta krimināllieta par humānās palīdzības sniegšanu nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem. Diskusija par sociālajiem, politiskajiem un drošības izaicinājumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, ārkārtējo situāciju, sabiedrības attieksmi un cilvēktiesībām.

Diskusiju vadīja ''Delfi TV'' autorraidījuma "Kāpēc" vadītāja Olga Dragiļeva.

Sarunā piedalījās Nils Muižnieks, "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja vadītājs, Anna Griķe, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" robežas monitoringa eksperte, Dace Dzenovska, Oksfordas universitātes Associētā profesore migrācijas antropoloģijā, kā arī Elizabete Vizgunova, doktora grāda kandidāte un vieslektore RSU, žurnāliste TVNET, vecākā eksperte LU LVI.

Griķe skaidroja, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas vērojamas divas tendences — palielinās robežšķērsotāju skaits, kā arī palielinās valstī uzņemto robežšķērsotāju skaits. Cilvēki, kas mēģina šķērsto robežu, netiek identificēti. Savukārt identificēti tiek aizturētie robežšķērsotāji.

Kā paskaidroja Griķe, šobrīd Tiesībsarga birojs ir vienīgā iestāde Latvijā, kas oficiāli veic robežu monitoringu. Monitorings ir sistemātiska procesu dokumentēšana un fiksēšana, kas saistās ar cilvēkiem, kas robežteritoijā atrodas. Tiesa, kā norādīja Griķe, šobrīd šis monitorings reālajā dzīvē izskatās kā sarunas ar robežsardzes pārstāvjiem. "Tā nav novērošana un dokumentēšana. Tas mums iztrūkst," noteica Griķe.

Dzenovska pauda, ka robežsardze nav publiskojusi metodes, kādas tā izmanto, atgrūžot robežsķērsotājus. Viņasprāt, nav skaidri definēts un paskaidrots, ko nozīmē "atgrūšana".

Muižnieks pauda, ka viņu pārsteidza žurnālistu neiesaiste šajā jautājumā. Dragiļeva skaidroja, ka mediji nespēj pārbaudīt informāciju, kas saistās ar robežšķērsotājiem. "Mums kā žurnālistiem ir nulle iespēja piekļūt pie faktiem un izvērtēt," viņa teica. Dzenovska gan argumentēja, ka problēma sakņojas trūkstošajā pieprasījumā pēc šīs tēmas izvērstas pētniecības.

Jau ziņots, ka 9. un 10. jūnijā Cēsīs notiek sarunu festivāls "Lampa". Plašākā informācija par festivālu pieejama šeit.