Ventspilī grūtības pārejai uz izglītību valsts valodā sagādā atšķirīgs līmenis

Vienlaikus Ventspils pašvaldības veiktais izglītības kvalitātes monitorings parādot, ka mazākumtautību programmas bērniem latviešu valodas zināšanas uzlabojas. Ja 2021. gadā vidējais rezultāts 1. klašu posmā bija 53%, tad pērn tas sasniedzis 78%.

Lai reforma notiktu veiksmīgi, nepieciešams veicināt latviešu valodas lietošanu ikdienā, jo, atšķirībā no skolas vides, to nav iespējams kontrolēt, pauž Jacevičs. Tādā veidā skolēni spēs attīstīt, pilnveidot un uzlabot skolā iegūtās zināšanas.

Tāpat skolēni pakāpeniski apgūst jaunos mācību līdzekļus latviešu valodā, kas atbilst mācību priekšmeta programmas paraugam. Jacevičs atsaucas uz izglītības programmas "Skola2030" tīmekļvietnē pieejamajiem metodiskajiem un mācību līdzekļiem, ko izglītības iestādes pielāgo skolēnu vajadzībām. Papildu atbalsta pasākumi tiek plānoti arī mazākumtautību izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu.

Vienlaikus viņš norādīja, ka logopēdam darbs ar bērniem būšot jāveic pastiprināti, vispirms strādājot ar valodas korekciju dzimtajā valodā un pēc tam Ventspilī grūtības pārējai uz izglītību valsts valodā sagādā atšķirīgs līmenis arī valsts valodā.

Atbalsta pasākumi tiekot nodrošināti arī pedagogiem, jo, kā norādīja Jacevičs, skolotājiem papildus stresu rada nevis valodas zināšanas, bet gan, vai viņiem izdosies viss, kā iecerēts reformā. Trīs gadu pārejas periodā pašvaldība iecerējusi nodrošināt "visaptverošus profesionālās kompetences pilnveides pasākumus", tostarp pieredzes apmaiņu, tālākizglītības kursus, meistarklases par konkrētiem pedagoģijas un metodikas jautājumiem, konsultācijas un atbalsta grupas darbam neviendabīgā valodas vidē.

Šobrīd Ventspils valstspilsētā nepietiekamo valodas zināšanu dēļ atstādināti divi pedagogi, savukārt vairāku mazākumtautību pedagogu valodas prasmes Valsts valodas centrs nav pārbaudījis.

Pašvaldība uzticas skolu direktoriem, kuri, pēc Jaceviča teiktā, vislabāk pārzina savu padoto spējas mācīt valsts valodā, attiecīgi spējot lemt par pedagogu iesaisti valodas pilnveides pasākumos. Vienlaikus izglītības iestādes sastopas ar latviešu valodas skolotāju trūkumu.

Ventspils Izglītības pārvaldes pārstāvis atzina, ka nepieciešams ieguldīt daudz laika, lai informētu, skaidrotu un atbalstītu vecākus, jo ne vienmēr tie pareizi izpratuši paredzētos grozījumus par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Šobrīd pieejamais finansējums atbalsta pasākumiem neesot papildus piešķirts, līdz ar ko tiks izmantoti kārtējie budžeta līdzekļi pedagogu un skolēnu atbalsta nodrošināšanai, akcentējot aktuālo problēmu risināšanu. Veltot esošos līdzekļus reformas ieviešanas atbalstam, samazināsies pieejamie līdzekļi citām atbalsta aktivitātēm, atzīmēja Jacevičs.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.