Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju nedrīkst šķērsot ap 6000 preču veidu. Par sadarbošanos ar uzņēmumu, aiz kā stāv sankciju saraksta "figurants", draud cietums. Veļasmašīnu var pielīdzināt ierocim. Sankcijas Latvijā ir spēkā jau pusotru gadu, to mērķis – vājināt agresorvalsti. Festivālā "Lampa" eksperti diskusijā "Kā sankcijas ietekmē ikvienu no mums?" skaidroja, kā tas notiek.
Latviju jau ne reizi vien sašūpojuši ar sankcijām saistīti notikumi un stāsti. Ogres mēra Egila Helmaņa krēsla stabilitāti sašūpoja ieplānotā Pjotra Avena porcelāna privātkolekcijas izstāde. Helmaņa aizstāvji uzstāja, ka Krievijas uzņēmēja vārds ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, taču ne ASV. Darbību apturējušas Jūrmalas sanatorijas "Belorusija" un "Jantarnij bereg" jeb "Dzintarkrasts". Notiek tiesas process pret portālu "Sputnik" un "Baltnews" Latvijas darbiniekiem – vietnes ir daļa no holdinga "Rossija Segodnja" ("Krievija Šodien"), ko vada sankcijām pakļautais propagandists Dmitrijs Kiseļovs. Advokāti uzstāj, ka Kiseļovs ir algots darbinieks, nevis uzņēmuma līdzīpašnieks, tādēļ apsūdzētie neko nav pārkāpuši.
Kas ir arguments tiesai, bet kas nē? Par ko pienākas cietumsods, bet par ko tikai naudas sods? Kādēļ vienā ES valstī prece tiek pakļauta sankcijām, bet citā ne? Kā tas nākas, ka sankcijas nav apturējušas Latvijas un Krievijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu? Vai tiešām sankcijas nedarbojas? Kurš un kā apiet sankcijas, un kā tiks sodīti?
Uz šiem jautājumiem atbildēja Finanšu izmeklēšanas dienesta speciālisti sadarbībā ar citām sankciju jautājumos iesaistītajām valsts iestādēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
