Spried ar Delfi: Kristīne Jaunzeme, Kristaps Eklons - 6
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Skandalozajā 220 miljonu eiro Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas piegādes iepirkuma lietā šobrīd vaina tiek meklēta Aizsardzības ministrijas (AM) padotības iestāžu darbā, bet ir pamats izvērtēt arī ministrijas atbildīgo amatpersonu darbu, ceturtdien žurnālā "Ir" atzīst Valsts kontroles (VK) padomes locekle un Otrā revīzijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme.

Jau rakstīts, ka VK revīzijā iepriekš secināja, ka šajā iepirkumā uzvarējušais uzņēmums SIA "Zītari LZ" bija jāizslēdz jau pirmajā iepirkuma kārtā, jo tas neatbilda iepirkuma prasībām.

Revīzijā secināts, ka iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, kā arī konstatētas citas nepareizības un pārkāpumi gandrīz visos iepirkuma posmos, par kuru pieļaušanu Jaunzeme jau iepriekš sacīja: "Ja šī ir muļķība, tad nevar valsts darbā strādāt. Nevar būt tik liels muļķis".

Sarunā ar žurnālu "Ir" Jaunzeme saka, ka "ministrijā ir valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos un Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departaments, kuru tiešā atbildībā ir iepirkumu jautājumi."

Valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs arī bijis darba grupā, kurā plānoja iepirkumu, departamenta pārstāvis bija gan darba grupā, gan iepirkumu komisijā. Arī valsts sekretārs Jānis Garisons nevarēja nezināt par šo iepirkumu – "cits jautājums, cik valsts sekretāram ir laika iedziļināties un pēc būtības iesaistīties" visos jautājumos, ņemot vērā to, ka viņš savu amatu apvieno ar Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētāja amatu.

Pēc viņas sacītā, tieši iepirkumu komisijā sākās "neizskaidrojamās lietas" – lai gan tajā bija gan NBS, gan Aizsardzības ministrijas, gan Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) pārstāvji, turklāt četri no komisijas locekļiem ir bijuši arī ministra izveidotajā darba grupā, kas definēja iepirkumā izvirzītās prasības un zināja arī armijas vajadzības, iepirkumu komisija "iet pilnīgi citā virzienā un sāk pirkt e-platformu".

Arī kritēriji, ko pretendentiem noteica iepirkumu komisijā, kļuvuši minimāli un arī pretendentu izvērtējumā netika ņemts vērā finanšu apgrozījums, bet tikai likviditātes rādītājs, kas "Zītari LZ" lielā mērā bija pietiekams tikai pandēmijā valsts sniegtā atbalsta dēļ.

Trešajam kritērijam — pieredze loģistikas pakalpojumu sniegšanā vismaz trīs gadi – "Zītari LZ" nemaz nav kvalificējies. "Ir grūti izskaidrot, kāpēc nevienam neradās jautājumi," pauž Jaunzeme.

"Sliecos domāt, ka tā ir grupas domāšana, kolektīvā bezatbildība, kad katrs domā, ka kāds cits ir paskatījies," taču tas nenozīmējot, ka katrs nav atbildīgs individuāli. "Ja es piedalos iepirkumu komisijā, tad esmu atbildīgs par to — man ir jālasa dokumenti, jāseko līdzi, ja kaut ko nesaprotu, ir jāuzdod jautājumi," viņa saka sarunā ar "Ir".

Savukārt Garisons trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja, ka viņa princips paredz neiejaukties iepirkuma komisijas darbā. "Ja es sākšu prasīt komisijai par iepirkumu, ja sāksim piekopt šādu praksi, tad ietekmēsim iepirkuma komisijas locekļus," klāstīja AiM valsts sekretārs.

"Delfi" jau vēstīja, ka neliels, Rojā reģistrēts uzņēmums "Zītari LZ" pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi armijas vajadzībām turpmākos piecus gadus.

Par šo iepirkumu KNAB jau ir sācis kriminālprocesu, kurā četrām personām – diviem iepirkuma komisijas locekļiem, uzņēmuma pārstāvim un bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) padomniekam – ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai personai šajā kriminālprocesā nav piemēroti drošības līdzekļi.

Savukārt pēc AM dienesta pārbaudes rezultātiem saistībā ar VALIC veikto iepirkumu no amata atbrīvots šī iepirkuma komisijas vadītājs Ēriks Ezeriņš. Tāpat saistībā ar šo iepirkumu no amata atbrīvots vēl viens aizsardzības resora darbinieks un divām amatpersonām ir izteikts rājiens.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Laura Zeltiņa iepriekš jau publiski atzinusi, ka, gatavojot piedāvājumu publiskajam iepirkumam, uzņēmumam nemaz nebija zināms, ka līguma plānotā summa ir līdz 220 miljoniem eiro.

Iepriekš arī vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra īstenoto iepirkumu.

Reaģējot uz izskanējušo informāciju medijos, šā gada 17. martā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) izdeva rīkojumu no amata pienākumu pildīšanas uz laiku atstādināt divas amatpersonas, kuras saistītas ar konkrēto iepirkumu.

Tāpat šobrīd jau izlemts skandalozo līgumu izbeigt pirms termiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!